Latvijas inflācija zem 3%: vērtējums līdz 30. novembrim

Latvijas 2026. gada decembra inflācijas vērtējums ir formulēts kā pārbaudāms jautājums: vai saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas būs zem 3,0%? Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šo rādītāju pa valstīm, tostarp Latvijai. Vērtējumu pieņemšana beidzas 2026. gada 30. novembrī, lai dalībnieku prognozes būtu fiksētas vēl pirms decembra sākuma.

Autors: TNDR ekonomikas redakcija

Īsā atbilde un svarīgākie nosacījumi

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņas būs zem 3,0%?
• Termiņš: vērtējumu pieņemšana beidzas 30. novembrī.
• “Jā”: Eurostat rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• “Nē”: rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Iznākumu nosaka Eurostat datu kopā PRC_HICP_MANR publicētais Latvijas decembra rādītājs.

Šis ir reputācijas punktos balstīts prognožu tirgus, kas palīdz apkopot dalībnieku vērtējumu par publiski pārbaudāmu ekonomikas rādītāju. Tas nav personisks finanšu padoms un nenorāda, kā cilvēkam rīkoties ar uzkrājumiem, aizdevumiem vai ieguldījumiem.

Ko precīzi mēra Eurostat rādītājs

SPIC jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss atspoguļo patērētāju iegādāto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas. Tā galvenā priekšrocība šajā jautājumā ir vienota metodoloģiska pieeja, kas ļauj Latvijas rezultātu aplūkot salīdzināmā Eiropas statistikas sistēmā.

Tirgus neattiecas uz jebkuru publiski izskanējušu inflācijas skaitli. Izšķirošais lielums ir Latvijas SPIC gada pārmaiņu rādītājs par 2026. gada decembri konkrētajā Eurostat datu kopā. Tādēļ citu institūciju prognozes, komentāri vai sākotnēji aprēķini var būt noderīgi situācijas vērtēšanai, bet paši par sevi nenosaka gala atbildi.

Arī noapaļošanas robeža ir būtiska. Formulējums “zem 3,0%” nozīmē stingru slieksni: 2,9% atbilst “jā”, savukārt tieši 3,0% jau nozīmē “nē”. Tas novērš interpretāciju pēc rezultāta publicēšanas.

Gada inflācija nav viena mēneša cenu kāpums

Gada inflācija salīdzina cenu līmeni vienā mēnesī ar cenu līmeni tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. Latvijas 2026. gada decembra gada rādītājs tādējādi raksturos cenu pārmaiņas salīdzinājumā ar 2025. gada decembri.

Mēneša inflācija atbild uz citu jautājumu: kā cenas mainījušās kopš iepriekšējā mēneša, piemēram, no 2026. gada novembra līdz decembrim. Decembrī cenas mēneša griezumā varētu samazināties, bet gada inflācija vienlaikus palikt virs 3%. Iespējama arī pretēja situācija — cenu kāpums viena mēneša laikā vēl nenozīmētu, ka gada rādītājs noteikti pārsniegs slieksni.

Atšķirību rada salīdzinājuma bāze. Gada rādītājā nozīme ir tam, cik augsts vai zems cenu līmenis bija pirms divpadsmit mēnešiem. Tāpēc viena mēneša kustību nevar mehāniski pārvērst secinājumā par tirgus iznākumu.

Kāpēc SPIC un Latvijas patēriņa cenu indekss var atšķirties

Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss un SPIC abi raksturo patēriņa cenu pārmaiņas, taču tie nav automātiski uzskatāmi par identiskiem rādītājiem. SPIC ir veidots starptautiskai salīdzināmībai, savukārt nacionālā indeksa lietojums ir cieši saistīts ar Latvijas iekšzemes statistikas vajadzībām.

Atšķirības var rasties no indeksā ietvertā patēriņa tvēruma, atsevišķu izdevumu klasifikācijas un svaru piemērošanas. Tādēļ vienā un tajā pašā mēnesī publicētās gada pārmaiņas var nebūt pilnīgi vienādas.

Šajā prognozē prioritāte ir nepārprotama: pat ja Latvijas nacionālajā statistikā redzamais patēriņa cenu indekss atrastos vienā 3% sliekšņa pusē, bet Eurostat SPIC rādītājs — otrā, iznākumu noteiktu Eurostat vērtība. Tas ļauj izmantot vienu iepriekš norādītu mērauklu, nevis izvēlēties izdevīgāko skaitli pēc publikācijas.

Kā cenu spiediens parādās mājsaimniecību budžetā

Inflācijas rādītājs apkopo ļoti atšķirīgu preču un pakalpojumu cenu kustības. Mājsaimniecības personīgā pieredze var atšķirties no kopējā indeksa, jo katram ir cita izdevumu struktūra. Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē apkurei un pārtikai, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā mājsaimniecība ar lielākiem transporta vai pakalpojumu izdevumiem.

Pārtika un ikdienas pirkumi

Pārtikas cenu pārmaiņas ir ātri pamanāmas, jo pirkumi atkārtojas bieži. Tomēr atsevišķas produktu grupas sadārdzināšanās vēl nepasaka, kur atradīsies viss SPIC. Vienlaikus citu pārtikas produktu, enerģijas vai preču cenas var būt stabilas vai samazināties.

Pat tad, ja gada inflācija noslīdētu zem 3%, tas nenozīmētu, ka pārtika kļuvusi lētāka. Tas nozīmētu, ka kopējais patēriņa cenu līmenis pret iepriekšējā gada decembri audzis lēnāk par noteikto robežu. Cenu līmenis joprojām varētu būt augstāks nekā pirms gada.

Enerģija, transports un pakalpojumi

Enerģijas izmaksas var ietekmēt elektrības, siltuma un ar mājokli saistītos maksājumus, kā arī uzņēmumu izmaksas. Transporta budžetā būtiskas ir degvielas cenas, sabiedriskā transporta izdevumi un citi pārvietošanās pakalpojumi. Šo grupu kustība ne vienmēr notiek vienā virzienā.

Pakalpojumu cenas mēdz atspoguļot darbaspēka, telpu un citu uzņēmējdarbības izmaksu pārmaiņas. Tāpēc zemāks enerģijas cenu spiediens ne vienmēr uzreiz nozīmē tikpat strauju pakalpojumu inflācijas mazināšanos. Gala rezultātu noteiks visu SPIC grozā ietverto pozīciju kopējā ietekme, nevis viena skaļāk apspriestā kategorija.

Ceļš uz “jā” un ceļš uz “nē”

Atbilde “jā” kļūs iespējama, ja kopējais Latvijas SPIC cenu līmenis 2026. gada decembrī salīdzinājumā ar 2025. gada decembri būs pieaudzis mazāk par 3,0%. To varētu veicināt vairāku cenu grupu mērenāka dinamika, taču pieejamie avota pierādījumi nedod pamatu iepriekš noteikt, kura kategorija būs izšķiroša.

Atbilde “nē” būs spēkā, ja gada pārmaiņas sasniegs vismaz 3,0%. Šāds iznākums var rasties arī tad, ja dažas preces kļūst lētākas, bet citu preču un pakalpojumu sadārdzinājums saglabā kopējo indeksu pie sliekšņa vai virs tā.

Līdz decembrim saglabājas būtiska nenoteiktība. Enerģijas, pārtikas, transporta un pakalpojumu cenas var mainīties atšķirīgi, bet gada salīdzinājumu ietekmēs arī 2025. gada decembra cenu bāze. Tādēļ prognozes vērtība ir tās pārbaudāmībā, nevis šķietamā pārliecībā par vēl nepublicētu rezultātu.

Kā tiks noteikts gala iznākums

Vispirms tiks izmantots pirmais Eurostat publicētais pilnais Latvijas SPIC gada pārmaiņu rādītājs par 2026. gada decembri. Ja Eurostat pēc tam šo vērtību labos, tiks ņemta vērā jaunākā versija, kas būs pieejama līdz 2027. gada 28. februārim.

Tas nozīmē, ka sākotnējais iznākums var nebūt galīgs, ja oficiālajā datu kopā līdz noteiktajam datumam parādās labojums. Pēc 28. februāra vēlākas revīzijas šo prognožu tirgu vairs nemainīs.

Ja gala izmantojamā vērtība būs 2,9% vai zemāka, jautājums atrisināsies ar “jā”. Ja tā būs 3,0% vai augstāka, rezultāts būs “nē”. Citas datubāzes, preses virsraksti un no nenoapaļotiem aprēķiniem veidoti minējumi šo noteikumu neaizstāj.

Kur meklēt izšķirošo skaitli

Izšķirošais rezultāts būs meklējams Eurostat datu pārlūka kopā PRC_HICP_MANR, izvēloties Latviju, 2026. gada decembri un gada pārmaiņu rādītāju. Svarīgi pārbaudīt gan periodu, gan mērvienību, jo tajā pašā statistikas vidē var būt pieejami vairāki cenu pārmaiņu skatījumi.

Nākamais būtiskais atskaites punkts ir 2026. gada 30. novembris, kad vērtējumu pieņemšana beidzas. Pēc tam uzmanība pāries uz pilnā decembra rādītāja publicēšanu un iespējamajiem labojumiem līdz 2027. gada 28. februārim.

Avots: Eurostat