15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Latvijas vēlēšanu cikls ieiet pēdējā mēnesī pirms 2026. gada 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām. Galvenais prognozes slieksnis ir 60%: iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognozes termiņš ir vēlēšanu diena, taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.

Autors: TNDR redakcija
Publicēts: 2026. gada 1. septembrī

Īsi par svarīgāko

• Prognozes jautājums: vai kopējā vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: 15. Saeimas vēlēšanu diena, 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ iznākums: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir lielāks par 60,00%.
• NĒ iznākums: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK galīgie rezultāti, ieskaitot Latvijā un ārvalstīs balsojušos.

59,43% rezultāts padara 60% robežu sasniedzamu, bet ne automātisku

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gada 1. oktobrī vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Lai 2026. gada prognoze noslēgtos ar JĀ, līdzdalībai jāpieaug vismaz par nedaudz vairāk nekā 0,57 procentpunktiem.

Procentpunkti šeit ir būtiski. Pieaugums no 59,43% līdz 60,00% būtu 0,57 procentpunkti, tomēr tieši 60,00% vēl nepietiktu. Noteikums prasa rezultātu, kas ir lielāks par 60,00%, piemēram, 60,01%, ja CVK kopējo aktivitāti publicē ar divām zīmēm aiz komata.

Atšķirība skaitliski nav liela, taču vēlēšanu iznākumu nevar droši secināt tikai no iepriekšējās aktivitātes. To ietekmē partiju un kandidātu konkurence, sabiedrības interese, vēlētāju mobilizācija, balsošanas pieejamība un tas, cik aktīvi piedalās ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi.

Salīdzinājumam jāizmanto vienādas nozīmes rādītāji. Atsevišķa iecirkņa aktivitāte, kāda vēlēšanu apgabala rezultāts vai tikai Latvijā atvērto iecirkņu dati nav tas pats, kas CVK publicētais kopējais gala procents.

Kā CVK aprēķina kopējo vēlētāju aktivitāti

Kopējā aktivitāte parāda, kāda daļa no vēlēšanām reģistrētajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem ir piedalījusies balsošanā. Aprēķina pamatā ir nobalsojušo skaita attiecība pret attiecīgo balsstiesīgo kopskaitu, un rezultātu izsaka procentos.

Valsts kopsavilkumā CVK apkopo visu iecirkņu datus. Tas nozīmē, ka kopējo rezultātu veido ne tikai balsošana Latvijas pilsētās un novados, bet arī ārvalstīs organizētā balsošana atbilstoši CVK uzskaitei. Ārvalstu balsis nav atsevišķa alternatīva valsts aktivitātei — tās ietilpst kopējā vēlēšanu ainā.

Svarīgi atšķirt aktivitāti no partijām nodoto derīgo balsu sadalījuma. Vēlētājs var būt piedalījies, bet viņa aploksnē var nebūt derīgas vēlēšanu zīmes. Šāds gadījums var ietekmēt derīgo balsu skaitu, taču dalības uzskaite un partiju rezultātu aprēķins nav viens un tas pats rādītājs.

Prognozes izšķiršanai nav nepieciešams pašiem pārrēķināt visus iecirkņus. Noteicošais būs CVK publicētais valsts kopējais aktivitātes procents pēc rezultātu galīgās apkopošanas.

Kāpēc 3. oktobris ir konstitucionāli noteiktais atskaites punkts

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī sestdiena ir 3. oktobris.

Šis datums nosaka prognozes praktisko robežu: vērtējums jāizdara līdz vēlēšanu dienai, pirms kļūst zināma pilnā faktiskā aktivitāte. Taču termiņš nav tas pats, kas izšķiršanas brīdis. CVK vēlēšanu naktī datus publicē pakāpeniski, bet galīgā apkopošana var sekot vēlāk.

60% nav Satversmē noteikts vēlēšanu derīguma slieksnis. Tā ir šīs prognozes precīza salīdzinājuma robeža, kas ļauj vērtēt, vai līdzdalība ir pakāpusies virs apaļa skaitļa un pārsniegusi 2022. gada rezultātu.

Vēlēšanu nakts dati var radīt maldinošu priekšstatu

Provizoriskā aktivitāte vēlēšanu vakarā mainās, CVK saņemot informāciju no arvien lielāka iecirkņu skaita. Agrīns procents var balstīties nepilnā datu kopā, tādēļ to nedrīkst uztvert kā gala rezultātu — īpaši tad, ja rādītājs atrodas tuvu 60% robežai.

Trīs pazīmes, kas jāvērtē kopā ar procentu

• Cik iecirkņu jau iesnieguši datus un cik vēl nav apkopoti.
• Vai kopsavilkumā ir iekļauti ārvalstu iecirkņu un citu balsošanas veidu dati.
• Vai CVK rezultātu apzīmē kā provizorisku vai galīgu.

Iecirkņi neziņo obligāti tādā secībā, kas precīzi atspoguļo visu vēlētāju kopumu. Ja vispirms ienāk dati no vietām ar īpaši augstu vai zemu līdzdalību, valsts provizoriskais procents var mainīties, pievienojot pārējos rezultātus.

Arī dienas laikā publicētie aktivitātes starprādītāji neatbild uz prognozes jautājumu. Tie rāda situāciju noteiktā stundā, nevis kopējo dalību pēc balsošanas beigām. Pat vēls nakts rādītājs būs tikai orientieris, kamēr CVK nebūs pabeigusi oficiālo apkopošanu.

JĀ scenārijam vajadzīgs pieaugums virs precīzas robežas

JĀ scenārijs īstenotos, ja vēlētāju mobilizācija būtu pietiekama, lai valsts kopējā aktivitāte sasniegtu vismaz 60,01%, pieņemot rezultāta publicēšanu ar divām zīmēm aiz komata. To var veicināt cieša politiskā konkurence, vēlētājiem nozīmīgi jautājumi un aktīva līdzdalība gan Latvijā, gan ārvalstīs.

1. gada 59,43% atskaites punkts rāda, ka nepieciešamā starpība nav vairāki procentpunkti. Tomēr pārvērst to konkrētā nepieciešamo vēlētāju skaitā pirms vēlēšanām nevar, nezinot galīgo balsstiesīgo kopskaitu, ko CVK izmantos aprēķinā.

Svarīga ir arī līdzdalības ģeogrāfija. Augsta aktivitāte dažos iecirkņos pati par sevi negarantē kopējo rezultātu virs 60%. Izšķiroša ir visu nobalsojušo attiecība pret visu aprēķinā iekļauto balsstiesīgo kopumu.

NĒ scenārijā ietilpst arī rezultāts tieši 60,00%

NĒ iznākumam nav nepieciešams būtisks aktivitātes kritums. Tas iestātos arī tad, ja 2026. gada līdzdalība pieaugtu salīdzinājumā ar 59,43%, taču apstātos, piemēram, pie 59,90% vai tieši 60,00%.

Šo scenāriju varētu veidot nevienmērīga mobilizācija, zemāka interese atsevišķās vēlētāju grupās vai situācija, kurā aktivitātes pieaugums vienos reģionos neatsver kritumu citos. Bez aktuāliem un pilnīgiem CVK datiem nevienu no šiem faktoriem nevar uzskatīt par izšķirošu.

Tādēļ tirgus jautājums nav par to, vai aktivitāte būs aptuveni 60%, un nav arī tikai salīdzinājums ar 2022. gadu. Iespējams pārsniegt 59,43%, bet vienlaikus saņemt NĒ rezultātu, ja netiek pārvarēta precīzā 60,00% robeža.

Augstāka līdzdalība stiprina sabiedrisko, nevis juridisko mandātu

Plašāka vēlētāju līdzdalība nozīmē, ka Saeimas sastāva izvēlē piedalījusies lielāka balsstiesīgās sabiedrības daļa. Tas var stiprināt nākamās Saeimas un uz parlamenta vairākuma pamata veidotās valdības sabiedrisko mandātu, jo politiskais spēku samērs balstās plašākā līdzdalībā.

Tomēr aktivitāte pati par sevi nenosaka, kura partija uzvarēs vai kāda koalīcija izveidos valdību. Mandātu sadalījumu ietekmē derīgās balsis par kandidātu sarakstiem, vēlēšanu sistēmas noteikumi un partiju spēja pēc vēlēšanām vienoties par parlamenta vairākumu.

Arī zemāks dalības procents automātiski nepadara vēlēšanas juridiski nederīgas. 60% robeža palīdz analizēt sabiedrības iesaisti, taču tā nav minimālā prasība Saeimas pilnvarām. Politiskā nozīme izpaužas uztverē par pārstāvniecības plašumu un sabiedrības iesaisti valsts kursa izvēlē.

Prognozi izšķirs tikai CVK galīgais valsts rādītājs

Rezultāts būs JĀ tikai tad, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu datos publicētā kopējā vēlētāju aktivitāte, ietverot valsts kopsavilkumā uzskaitīto balsošanu Latvijā un ārvalstīs, būs lielāka par 60,00%.

Rezultāts būs NĒ, ja galīgā aktivitāte būs 60,00% vai mazāka. Provizorisks vēlēšanu nakts rādītājs prognozi neizšķirs. Ja CVK pēc sākotnējās publicēšanas gala datus precizēs, jāņem vērā jaunākais oficiāli publicētais galīgais rādītājs.

Avots: Likumi.lv