15. Saeima: vai pēc 3. oktobra mandātus iegūs 7 saraksti

1. gada 3. oktobrī Latvijas vēlētāji noteiks 15. Saeimas sastāvu un netieši arī to, cik sarežģīta varētu būt nākamās valdības izveide. Saeimas vēlēšanu likums nosaka 5% valsts mēroga slieksni dalībai mandātu sadalē, taču šīs prognozes iznākumu noteiks tikai tas, cik sarakstiem Centrālā vēlēšanu komisija galīgajā sadalījumā piešķirs vismaz vienu no 100 deputātu vietām.

Autors: TNDR redakcija

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• “Jā”: CVK galīgajā sadalījumā ir vismaz septiņi saraksti ar mandātiem.
• “Nē”: galīgajā sadalījumā mandātus saņem seši vai mazāk sarakstu.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Šis nav tikai jautājums par partiju skaitu vēlēšanu biļetenos. Izšķiroša būs vēlētāju balsu koncentrācija ap sarakstiem, kuri spēj pārvarēt slieksni, un šo balsu sadalījums piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos.

Piecu procentu slieksnis vēl negarantē vietu prognozes uzskaitē

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tātad valsts mēroga rezultāts vispirms nosaka, kuri saraksti vispār drīkst pretendēt uz deputātu vietām.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: 60% aktivitātes slieksnis 3. oktobrī

Tomēr prognozes atrisināšanai 5% robežas pārvarēšana un mandāta iegūšana jāuztver kā divi atsevišķi pārbaudes punkti. Saraksts netiks pieskaitīts tikai tāpēc, ka tā balsu īpatsvars sasniedzis vai pārsniedzis 5%. Tam CVK galīgajā tabulā jābūt piešķirtam vismaz vienam mandātam.

Šī atšķirība novērš strīdus situācijās, kad sākotnējie procenti, noapaļojumi vai provizoriskie aprēķini var radīt nepilnīgu priekšstatu. Vienīgais praktiskais skaitīšanas princips būs vienkāršs: katrs atsevišķs saraksts ar vienu vai vairākiem mandātiem tiek ieskaitīts vienu reizi.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Tas ļauj salīdzināt ne tikai sarakstu balsu daļas, bet arī to, kā ierobežotais mandātu kopskaits sadalās starp politiskajiem spēkiem.

Septītais saraksts, visticamāk, izšķirsies pie 5% robežas

Ceļš uz atbildi “jā” kļūst ticamāks, ja vēlētāju atbalsts sadalās starp vairākiem konkurētspējīgiem sarakstiem un vismaz septiņi no tiem pārliecinoši pārvar 5% slieksni. Šādā scenārijā parlamentā varētu būt vairāk politisko centru, kuriem jāvienojas par vairākumu.

Atbilde “nē” kļūst ticamāka, ja balsis koncentrējas sešu vai vēl mazāka skaita sarakstu rokās. To var veicināt gan lielāku politisko spēku nostiprināšanās, gan situācija, kurā vairāki mazāki konkurenti paliek nedaudz zem 5% robežas.

Īpaši svarīga būs balsu izkliede ap slieksni. Ja, piemēram, vairāki saraksti saņem rezultātu četru līdz sešu procentu diapazonā, nelielas vēlētāju izvēles pārmaiņas var vienlaikus palielināt viena saraksta izredzes un samazināt cita iespēju piedalīties mandātu sadalē.

Tādēļ septiņu sarakstu scenāriju nevar droši pamatot tikai ar vienu aptauju vai atsevišķas dienas politisko noskaņojumu. Aptaujas var parādīt konkurences virzienu, bet galīgo atbildi veidos faktiskās balsis, ieskaitot vēlētājus, kuri savu izvēli izdara kampaņas noslēgumā.

Vēlēšanu apgabali ietekmē to, kur nonāk deputātu vietas

Latvijā Saeimas vēlēšanas notiek vēlēšanu apgabalos, tādēļ valsts kopējais atbalsts nav vienīgais politiskā spēka snieguma raksturojums. Sarakstam var būt salīdzinoši vienmērīgs atbalsts visā valstī vai īpaši spēcīgi rezultāti tikai noteiktos apgabalos.

Reģionāli koncentrēts un izkliedēts atbalsts

Vēlētāju izvēle apgabalos ietekmē mandātu sadales praktisko rezultātu. Divi saraksti ar līdzīgu balsu īpatsvaru valstī var iegūt atšķirīgu deputātu vietu skaitu, ja viņu atbalsts reģionos sadalījies citādi un konkurence konkrētajos apgabalos bijusi atšķirīga.

Prognozes vajadzībām nav jāmin, cik vietu saņems katrs politiskais spēks. Jānoskaidro tikai tas, vai galīgajā sadalījumā septiņiem vai vairāk atsevišķiem sarakstiem būs piešķirta kaut viena vieta. Tomēr apgabalu dimensija izskaidro, kādēļ nacionālais balsu procents nav pilnīgs mandātu kartes aizstājējs.

Svarīgs būs arī zem sliekšņa palikušo balsu apjoms. Plašāks skaidrojums aplūko vēlētāju aktivitātes ietekmi uz mandātu sadalījumu. Jo vairāk balsu saņem saraksti, kuri mandātu sadalē nepiedalās, jo lielāku nozīmi iegūst balsis par slieksni pārvarējušajiem spēkiem. Tas var mainīt vietu proporcijas un stiprināt parlamentā iekļuvušo sarakstu pārstāvniecību.

Ko septiņi vai vairāk saraksti nozīmētu valdības veidošanai

Vismaz septiņu sarakstu pārstāvniecība pati par sevi negarantētu ilgstošas sarunas vai nestabilu valdību. Koalīcijas izveidi nosaka mandātu skaits, partiju programmatiskās atšķirības, savstarpējās sadarbības robežas un spēja vienoties par Ministru kabinetu.

Tomēr lielāks parlamentā pārstāvēto spēku skaits parasti palielina iespējamo vairākuma kombināciju skaitu. Ja nevienam sarakstam vai ciešam partneru blokam nav tuvu 51 balsij, valdības veidotājiem var būt vajadzīgas sarunas ar trim vai vairākiem dalībniekiem.

Atbilde “nē” arī nenozīmētu automātiski vienkāršu koalīciju. Seši saraksti var būt politiski ļoti attālināti, bet septiņi vai astoņi saraksti var sadalīties skaidros sadarbības blokos. Tāpēc prognoze mēra institucionālo sadrumstalotību, nevis paredz konkrētas valdības stabilitāti.

Lasītājam noderīgi būs vērtēt divus skaitļus atsevišķi:

• cik sarakstu saņem vismaz 5% balsu valstī;
• cik sarakstiem CVK galīgajā sadalījumā faktiski piešķir mandātus.

Tikai otrais skaitlis izšķirs šo prognozi. Savukārt mandātu proporcijas parādīs, cik daudz partneru varētu būt nepieciešams vairākuma izveidei un kuriem sarakstiem būs lielākas iespējas uzņemties sarunu iniciatīvu.

14. Saeimas rezultāti ir salīdzinājums, nevis atbilde

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētie rezultāti un mandātu sadalījums parāda, kā oficiālajā informācijā tiek nodalīti balsojuma rezultāti un deputātu vietu sadale. Tas ir noderīgs formāta un iepriekšējās vēlēšanu ainas salīdzinājums.

Tomēr iepriekšējās Saeimas sastāvs neizšķir jautājumu par 15. Saeimu. Sarakstu piedāvājums, vēlētāju līdzdalība, kampaņas dienaskārtība un balsu sadalījums 2026. gadā var būt atšķirīgs. Vēsturiskie rezultāti palīdz saprast mehānismu, bet nav jāuztver kā automātisks nākamā iznākuma atkārtojums.

Arī politisko spēku apvienošanās vai startēšana atsevišķos sarakstos var mainīt skaitāmo vienību skaitu. Prognozē tiks skaitīti vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti, kuri galīgajā rezultātā saņēmuši mandātus, nevis vēlāk izveidotas frakciju sadarbības grupas vai koalīciju bloki.

Galīgo atbildi sniegs CVK mandātu sadalījums

Prognoze tiks slēgta vēlēšanu dienā, 2026. gada 3. oktobrī, bet tās rezultātu nedrīkst noteikt pēc pirmajām vēlētāju aptaujām, balsu skaitīšanas starprezultātiem vai provizoriskām vietu projekcijām. Tie var mainīties, kamēr nav apkopoti un apstiprināti galīgie dati.

Atbilde būs “jā”, ja CVK galīgajā 15. Saeimas mandātu sadalījumā būs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti ar vienu vai vairākiem mandātiem. Atbilde būs “nē”, ja šādu sarakstu būs seši vai mazāk.

Ja rezultāti tiks precizēti, pārskaitīti vai apstrīdēti, noteicoša būs pēdējā oficiālā CVK publicētā galīgā versija pēc attiecīgo procedūru pabeigšanas. Neoficiāli mediju aprēķini un partiju paziņojumi netiks izmantoti kā aizstājējs.

Pēc vēlēšanām svarīgākais pārbaudes punkts būs CVK tabula, kurā katram sarakstam norādīts piešķirto mandātu skaits. Saskaitot tikai rindas ar vismaz vienu mandātu, būs iespējams nepārprotami noteikt gan prognozes iznākumu, gan jaunās Saeimas politiskās sadrumstalotības sākotnējo mērogu.

Avots: Likumi.lv