15. Saeimas vēlēšanas: 60% aktivitātes slieksnis 3. oktobrī

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs vēlētāju aktivitāte. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo, tādēļ 60% robežas sasniegšanai 2026. gadā nepieciešams pieaugums vismaz par 0,57 procentpunktiem. Prognoze tiks slēgta vēlēšanu dienā, bet tās iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais rezultāts.

Autors: TNDR redakcija

Būtība īsumā

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte visā Latvijā sasniegs vismaz 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris — vēlēšanu diena.
• “Jā”: CVK galīgais aktivitātes rādītājs ir 60,00% vai augstāks.
• “Nē”: CVK galīgais rādītājs ir zemāks par 60,00%.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti, nevis vēlēšanu nakts aplēses.

Šī prognoze attiecas tikai uz balsstiesīgo iedzīvotāju līdzdalību. Tā nevērtē partiju popularitāti, mandātu sadalījumu, koalīcijas iespējas vai kāda kandidātu saraksta rezultātu.

Līdz 60% robežai pietrūka 0,57 procentpunktu

Centrālās vēlēšanu komisijas dati par 14. Saeimas vēlēšanām rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tas padara 60% slieksni pietiekami tuvu, lai iznākumu varētu mainīt salīdzinoši nelielas līdzdalības svārstības.

Tomēr procentpunktu starpība nav tas pats, kas konkrēts nemainīgs balsotāju skaits. Precīzs nepieciešamo papildu vēlētāju skaits būs atkarīgs no 2026. gada balsstiesīgo kopuma, kuru ietekmē iedzīvotāju skaita pārmaiņas, vēlētāju reģistra dati un citi administratīvi apstākļi.

Salīdzinājums ar 2022. gadu dod skaidru atskaites punktu, taču tas pats par sevi neparedz rezultātu. Vēlēšanu aktivitāti var palielināt asa politiskā konkurence un spēcīga mobilizācija, bet samazināt — vilšanās, zema uzticēšanās vai sajūta, ka izvēle neko nemainīs.

Kāpēc vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Datums prognozei ir svarīgs divējādi. Pirmkārt, līdz tam vēlētāju izvēli un motivāciju var ietekmēt priekšvēlēšanu kampaņa, debates un aktuālie notikumi. Otrkārt, tirgus tiek slēgts vēlēšanu dienā, lai pēc balsošanas beigām jaunas prognozes vairs netiktu pieņemtas.

Tas nenozīmē, ka iznākums būs zināms tajā pašā vakarā. Vēlēšanu nakts skaitļi var būt nepilnīgi, jo iecirkņu dati tiek apkopoti pakāpeniski un vēl var tikt precizēti.

Mobilizācija un partiju konkurence var izšķirt nelielo starpību

Tā kā līdz 60% robežai, salīdzinot ar 14. Saeimas vēlēšanām, pietrūkst tikai 0,57 procentpunktu, īpaši nozīmīga var būt partiju spēja uzrunāt cilvēkus, kuri parasti svārstās starp balsošanu un nepiedalīšanos.

Augstāku aktivitāti var veicināt cieša konkurence starp vairākiem politiskajiem spēkiem, skaidri atšķirīgi piedāvājumi un vēlētāju pārliecība, ka viņu balss var ietekmēt mandātu sadalījumu. Nozīme var būt arī klātienes pasākumiem, debatēm un partiju darbam ārpus lielākajām pilsētām.

Pretējā virzienā var darboties fragmentēta kampaņa, grūtības saskatīt atšķirības starp sarakstiem vai neapmierinātība ar politisko procesu kopumā. Arī intensīva kampaņa automātiski negarantē augstu līdzdalību: tā var mobilizēt vienu sabiedrības daļu, vienlaikus atsvešinot citu.

Indikatori, kuriem sekot pirms vēlēšanām

Līdz 3. oktobrim noderīgi būs vērot ne tikai partiju reitingus, bet arī plašākus līdzdalības signālus:

• aptaujas par iedzīvotāju nodomu noteikti piedalīties vēlēšanās;
• neizlēmušo un politiski pasīvo vēlētāju īpatsvara pārmaiņas;
• konkurences intensitāti un kampaņu aktivitāti reģionos;
• vēlētājiem ārvalstīs pieejamo balsošanas iespēju izmantošanu;
• CVK informāciju par vēlēšanu norisi un balsstiesīgo kopumu.

Aptauju atbildes par nodomu balsot jāvērtē piesardzīgi. Cilvēki var norādīt, ka piedalīsies, bet vēlēšanu dienā neierasties, tādēļ nodomu rādītājs nav tieši pielīdzināms gala aktivitātei.

Ārvalstīs nodotās balsis var palīdzēt pārvarēt slieksni

Latvijas valstspiederīgo līdzdalība ārvalstīs var būt nozīmīga, jo kopējais rādītājs aptver vēlētājus neatkarīgi no tā, vai viņi balso Latvijā vai ārpus tās atbilstoši noteiktajai kārtībai. Jo ērtāk pieejama balsošana un jo aktīvāka informēšana diasporā, jo lielāka iespēja palielināt kopējo nodoto balsu skaitu.

Vienlaikus ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju mobilizāciju var ierobežot attālums līdz balsošanas vietai, informācijas trūkums vai praktiskas grūtības. Tādēļ liels balsstiesīgo skaits ārpus Latvijas pats par sevi vēl nenozīmē lielu pienesumu aktivitātei.

Vērtējot diasporas ietekmi, svarīgi skatīties uz faktiski nodotajām balsīm, nevis tikai uz potenciālo vēlētāju skaitu. Pat redzams pieaugums ārvalstīs var nebūt pietiekams, ja līdzdalība Latvijā vienlaikus samazinās.

Rīga un reģioni kopējo rezultātu var virzīt pretējos virzienos

Aktivitāte Latvijā nav vienmērīga. Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale atšķiras pēc iedzīvotāju vecuma, apdzīvotības, pārvietošanās iespējām un politiskās iesaistes. Tādēļ valsts vidējo rādītāju var noteikt vairāku atšķirīgu reģionālo tendenču summa.

Rīgai ir liels svars balsstiesīgo skaita dēļ. Pat neliela aktivitātes maiņa galvaspilsētā var jūtami ietekmēt visas Latvijas rezultātu. Taču ar Rīgas pieaugumu vien var nepietikt, ja citviet vēlētāji kļūst pasīvāki.

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē rezultātu var ietekmēt vietējo kandidātu atpazīstamība, partiju reģionālais darbs un iecirkņu sasniedzamība. Latgalē īpaša nozīme var būt tam, vai kampaņas spēj sasniegt dažādas vēlētāju grupas un pārvērst politisko interesi faktiskā dalībā.

Reģionus nevajadzētu vērtēt izolēti. Prognoze atrisinās pēc viena kopējā Latvijas rādītāja, nevis pēc tā, cik vēlēšanu apgabalu atsevišķi pārsniedz 60%.

Ceļš uz “jā” un ceļš uz “nē”

“Jā” scenāriju atbalstītu plaša mobilizācija vairākos reģionos vienlaikus, augsta interese par partiju konkurenci un lielāka diasporas līdzdalība. Tā kā 2022. gada rezultāts bija tuvu slieksnim, nav nepieciešams ļoti liels pieaugums procentpunktos.

“Nē” scenārijs kļūtu ticamāks, ja aktivitāte pieaugtu tikai atsevišķās vietās, bet kristos Rīgā vai vairākos reģionos ar lielu balsstiesīgo skaitu. Arī vāja neizlēmušo vēlētāju mobilizācija un zemāka faktiskā līdzdalība nekā aptaujās solīts varētu noturēt rezultātu zem 60%.

Abos scenārijos izšķiroša būs kopējā aina. Atsevišķa veiksmīga partijas kampaņa vai augsta aktivitāte vienā apgabalā vēl nepasaka, vai valsts mēroga slieksnis ir sasniegts.

Galīgo atbildi sniegs tikai CVK rezultāti

Prognoze atrisinās ar “jā”, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos vēlētāju aktivitāte visā Latvijā būs 60,00% vai augstāka. Rādījums tieši 60,00% tiek ieskaitīts “jā” iznākumā.

Ja galīgais rādītājs būs 59,99% vai zemāks, iznākums būs “nē”. Aprēķinā netiek izmantots noapaļots mediju vērtējums, atsevišķu iecirkņu rezultāti vai kāda vēlēšanu apgabala aktivitāte.

Provizoriskie vēlēšanu nakts dati nevar būt pamats galīgai izšķiršanai. Ja CVK vēl precizē rezultātus, jāgaida oficiālais galīgais valsts mēroga rādītājs. Lasītājiem pēc vēlēšanām svarīgākais būs pārbaudīt CVK gala rezultātu sadaļu un pārliecināties, ka publicētie dati vairs nav atzīmēti kā provizoriski.

Avots: Likumi.lv