Latvijas Banka līdz 2026. gada beigām var paaugstināt IKP prognozi

Latvijas Bankas 2025. gada decembra prognoze paredzēja, ka Latvijas reālais IKP 2026. gadā pieaugs par 2,1%. Līdz 2026. gada 31. decembrim publicētā jaunākā prognoze parādīs, vai banka šo vērtējumu paaugstinājusi virs sliekšņa. Mājsaimniecībām tas ir signāls par ekonomikas gaidām, nevis solījums par lielākām algām vai jaunām darbvietām.

Prognozes jautājums un termiņš

Jautājums ir, vai Latvijas Banka līdz 2026. gada 31. decembrim paaugstinās Latvijas reālā IKP izaugsmes prognozi 2026. gadam virs 2,1%. Salīdzinājumam jāizmanto bankas jaunākā līdz šim termiņam publicētā makroekonomisko prognožu publikācija.

Atbilde ir JA, ja tajā reālā IKP pieaugums 2026. gadā prognozēts lielāks par 2,1%. Atbilde ir NĒ, ja prognoze ir 2,1% vai zemāka, līdz termiņam nav publicēta atbilstoša jaunāka prognoze vai publicētais rādītājs nav salīdzināms ar noteikto. Tātad izšķirošs ir nevis tas, vai ekonomika vēlāk faktiski augusi, bet gan tas, ko banka līdz termiņam prognozējusi par konkrēto gadu un rādītāju.

Ko rāda 2,1% prognoze

Latvijas Bankas 2025. gada decembra vērtējums ir sākumpunkts: tas rāda, kā banka tobrīd vērtēja Latvijas ekonomikas izaugsmi 2026. gadā. Prognoze var mainīties, ja mainās ekonomiskie apstākļi vai kļūst pieejami jauni dati. Skaitlis pats par sevi nepasaka, cik strauji augs atsevišķu nozaru darbība vai konkrēta cilvēka ienākumi.

Reālais iekšzemes kopprodukts jeb IKP apkopo valstī saražoto preču un sniegto pakalpojumu vērtību, ņemot vērā cenu izmaiņas. Tāpēc 2,1% reālā IKP pieaugums nav tas pats, kas cenu kāpums. Tas arī nav tiešs algas pieauguma rādītājs: kopējās ekonomikas apjoma pārmaiņas un mājsaimniecības ienākumu pārmaiņas ir saistītas, bet nav viens un tas pats.

Prognoze un faktiskais rezultāts ir dažādas lietas

Prognoze ir nākotnes novērtējums. Faktisko IKP pieaugumu var noteikt, kad statistikas dati par attiecīgo periodu ir apkopoti un publicēti. Arī sākotnējie faktiskie dati vēlāk var tikt precizēti, tāpēc prognozes un rezultāta salīdzinājumā jāpārbauda gan periods, gan izmantotā rādītāja veids, gan datu publicēšanas laiks.

Šajā gadījumā jāskatās uz Latvijas Bankas prognozi par reālā IKP pieaugumu 2026. gadā. Nominālais IKP, cita perioda faktiskie dati vai citas iestādes prognoze neatbild uz to pašu jautājumu. Pat ja faktiskie dati vēlāk parādītu izaugsmi virs 2,1%, tas pats par sevi nemainītu atbildi uz jautājumu par Latvijas Bankas prognozi, kas publicēta līdz noteiktajam termiņam.

Kādi dati varētu pamatot prognozes pārskatīšanu

Prognozi var ietekmēt vairāki ekonomikas aspekti. Latvijas Bankas jaunāko vērtējumu lasītāji var salīdzināt ar publiski pieejamiem datiem par IKP un tā precizējumiem, eksportu, rūpniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības aktivitāti, nodarbinātību, bezdarbu, darba samaksu, inflāciju un investīcijām. Šie rādītāji var palīdzēt saprast, kāda informācija pieejama par ekonomikas aktivitāti un kā tā varētu būt saistīta ar prognozes izmaiņām.

Tomēr neviena atsevišķa datu rinda pati par sevi nepierāda, ka Latvijas Banka paaugstinās prognozi. Piemēram, viena rādītāja uzlabojums nav automātiski pielīdzināms kopējās izaugsmes gaidu pārskatīšanai. Būtiski ir tas, kā banka kopā izvērtē pieprasījumu, ārējo tirdzniecību, investīcijas un ražīgumu, kā arī cenu un procentu likmju dinamiku, darba tirgu un publisko investīciju īstenošanu.

Lai izsekotu jautājumam, lasītājs var pārbaudīt Latvijas Bankas jaunākās prognožu publikācijas datumu un tajā norādīto 2026. gada reālā IKP izaugsmes skaitli. Ja vērtējums mainīts, bankas skaidrojums palīdzēs saprast, kādi apsvērumi pamatā ir šai izmaiņai. Salīdzināšanai jāizmanto tieši viens un tas pats rādītājs un prognozes periods.

Ko izaugsmes gaidas var nozīmēt mājsaimniecībām

Straujāka IKP izaugsme var liecināt par plašāku ekonomisko aktivitāti valstī, taču tās ietekme cilvēkiem var atšķirties. Uzņēmumu pasūtījumi, produktivitāte, pieprasījums pēc darbaspēka un cenu līmenis dažādās nozarēs un reģionos var attīstīties atšķirīgi. Tādēļ kopējā prognoze nepasaka, kurā darbvietā būs vairāk iespēju vai kā mainīsies konkrētas mājsaimniecības pirktspēja.

Plānojot lielus pirkumus, uzkrājumus vai darba maiņu, prognozi var izmantot kā plašāku ekonomikas kontekstu. Tā nav garantija par nākotnes algu, nodarbinātību vai konkrēta uzņēmuma izredzēm. Praktisks veids, kā sekot gaidu maiņai, ir salīdzināt jaunāko bankas prognozi ar tās iepriekšējo 2,1% vērtējumu un pēc tam atsevišķi vērot faktiskos datus, kad tie kļūst pieejami.

Kā noteikt, vai 2,1% slieksnis pārkāpts

Pārbaudes brīdī jāatrod Latvijas Bankas jaunākā prognoze, kas publicēta līdz 2026. gada 31. decembrim, un jāpārbauda, vai tā attiecas uz Latvijas reālā IKP pieaugumu 2026. gadā. Ja norādītais skaitlis pārsniedz 2,1%, atbilde ir JA. Ja tas ir 2,1% vai mazāks, vai līdz termiņam nav publicēts salīdzināms jaunāks vērtējums, atbilde ir NĒ.

Latvijas Bankas 2025. gada decembra prognoze ir atskaites punkts šim salīdzinājumam, nevis iepriekš noteikts iznākums. Rezultātu nosaka prognoze, kas pieejama termiņā; faktiskie 2026. gada IKP dati ir atsevišķs ekonomikas vērtēšanas pamats.

Avots: Latvijas Banka