Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā būs zem 3%?

Centrālās statistikas pārvaldes 2026. gada decembra dati noteiks, vai Latvijas gada inflācija būs zem 3,0%. CSP patēriņa cenu sadaļā publicē valsts oficiālos patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņas, taču iznākums būs zināms tikai pēc decembra beigām. Prognoze tiek slēgta 2026. gada 31. decembrī, tādēļ līdz tam jāvērtē pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenu virziens.

Publicēts 2026. gada 4. septembrī. Autors: TNDR ekonomikas redakcija.

Svarīgākie akcenti
– Prognozes jautājums: vai 2026. gada decembra gada inflācija Latvijā būs zem 3,0%?
– Prognozes termiņš ir 2026. gada 31. decembris.
– JĀ nozīmē CSP publicētu rezultātu, kas ir mazāks par 3,0%.
– NĒ nozīmē rezultātu 3,0% vai vairāk, tostarp tieši 3,0%.
– Atbildi nosaka CSP nacionālais patēriņa cenu indekss, nevis Eurostat saskaņotais indekss.

Ko mēra 2026. gada decembra gada inflācija

Šajā prognozē gada inflācija ir kopējā patēriņa cenu līmeņa pārmaiņa 2026. gada decembrī salīdzinājumā ar 2025. gada decembri. Tā nav tikai cenu kustība viena mēneša laikā un nav arī visa 2026. gada mēnešu inflācijas rādītāju vidējais lielums.

Atšķirība ir būtiska. Pat ja cenas 2026. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri gandrīz nemainītos, gada inflācija varētu pieaugt vai samazināties atkarībā no tā, kāds cenu līmenis bija 2025. gada decembrī. Šo salīdzinājuma bāzes ietekmi bieži dēvē par bāzes efektu.

Patēriņa cenu indekss apkopo daudzu preču un pakalpojumu cenu kustību vienā rādītājā. Katras izdevumu grupas nozīme kopējā indeksā ir saistīta ar tās īpatsvaru mājsaimniecību patēriņa izdevumos. Tādēļ straujš kādas šauras preču grupas sadārdzinājums ne vienmēr būtiski izmaina kopējo inflāciju.

Prognozes slieksnis ir stingrs: 2,9% nozīmētu JĀ, bet 3,0% — NĒ. Rezultāts netiks noapaļots uz prognozei izdevīgāko pusi un netiks vērtēts pēc neoficiāla aprēķina.

Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi veidos kopainu

Pārtikas cenu pārmaiņas iedzīvotāji pamana ātri, jo pārtiku pērk regulāri. Kopējo virzienu var ietekmēt izejvielu cenas, ražas, enerģijas un transportēšanas izmaksas, kā arī mazumtirdzniecības cenu politika. Tomēr atsevišķu produktu sadārdzināšanās vēl nenozīmē, ka visa pārtikas grupa vai kopējais indekss augs tikpat strauji.

Mājokļa izmaksās svarīgas ir elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu cenas. Sezonāli aukstāks laiks palielina patēriņu, taču patēriņa cenu indekss galvenokārt mēra cenu pārmaiņas, nevis konkrētas ģimenes patērēto kilovatstundu vai apkures apjomu.

Transporta grupu var ietekmēt degvielas cenas, transportlīdzekļu izmaksas un pasažieru pārvadājumu tarifi. Naftas tirgus svārstības var samērā ātri nonākt degvielas uzpildes staciju cenās, bet gala ietekme uz inflāciju ir atkarīga arī no nodokļiem, valūtas kursa un iepriekšējā gada salīdzinājuma bāzes.

Pakalpojumu cenas mēdz mainīties lēnāk nekā enerģijas vai degvielas cenas. Tās var ietekmēt darba samaksa, telpu uzturēšanas izmaksas, pieprasījums un regulētie tarifi. Ja pakalpojumu sadārdzinājums saglabājas noturīgs, lētāka enerģija viena pati var nebūt pietiekama, lai kopējo gada inflāciju noturētu zem 3,0%.

Kāpēc kopējais indekss neatspoguļo katras ģimenes pieredzi

Nacionālais patēriņa cenu indekss raksturo vidējo cenu kustību noteiktā patēriņa grozā. Reālas mājsaimniecības izdevumu struktūra var ievērojami atšķirties no šī vidējā. Tādēļ arī personiski izjustā inflācija var būt augstāka vai zemāka par CSP publicēto kopējo rādītāju.

Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei un transportam, īpaši jutīs šo grupu sadārdzinājumu. Savukārt mājsaimniecībai ar energoefektīvu mājokli, nelieliem pārvietošanās izdevumiem un lielāku pakalpojumu patēriņu cenu pārmaiņu aina var būt cita.

Arī 2,9% gada inflācija nenozīmētu, ka visas cenas augušas par 2,9%. Daļa preču var kļūt ievērojami dārgākas, citas — lētākas, bet vēl citas palikt gandrīz nemainīgas. Kopējais rādītājs ir šo atšķirīgo kustību svērts rezultāts.

Mājsaimniecību pirktspēju turklāt nenosaka inflācija vien. Svarīgi ir tas, vai ienākumi pēc nodokļiem aug ātrāk vai lēnāk par konkrētās mājsaimniecības izdevumiem. Ja ienākumi pieaug par 4%, bet ģimenes ierastais pirkumu grozs sadārdzinās par 5%, tās faktiskā pirktspēja var samazināties arī tad, ja valsts kopējā inflācija ir zem 3%.

Divi iespējamie iznākumi pie 3% sliekšņa

Ceļš uz JĀ iznākumu kļūtu ticamāks, ja enerģijas un degvielas cenas būtu mērenas, pārtikas sadārdzinājums palēninātos un pakalpojumu cenu spiediens vājinātos. Palīdzēt varētu arī augsta 2025. gada decembra salīdzinājuma bāze.

NĒ iznākumu varētu veicināt pretēja kombinācija: dārgāka enerģija, pārtikas cenu lēciens, tarifu pārmaiņas vai noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums. Arī zema iepriekšējā gada bāze var paaugstināt gada pārmaiņu tempu bez neparasti liela cenu kāpuma pašā decembrī.

Šie ir scenāriji, nevis apgalvojumi par nākotnes rezultātu. No dotā oficiālā avota fakta vien nevar secināt, kurā sliekšņa pusē atradīsies vēl nepublicētais 2026. gada decembra rādītājs.

Kā CSP dati noteiks galīgo atbildi

Prognoze tiks atrisināta pēc CSP pirmā oficiālā paziņojuma par 2026. gada decembra patēriņa cenām. Izšķirošais skaitlis būs kopējās patēriņa cenu gada pārmaiņas pret 2025. gada decembri.

Tiks izmantots CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss var būt noderīgs Latvijas salīdzināšanai ar citām Eiropas Savienības valstīm, taču tas nav šīs prognozes atrisinājuma avots. Abu rādītāju metodiskā tvēruma dēļ to rezultāti var atšķirties.

Prognozes slēgšana 2026. gada 31. decembrī nenozīmē, ka tajā pašā dienā būs pieejama galīgā atbilde. Tā nošķir prognozēšanas periodu no vēlāka statistikas rezultāta. Atbilde tiks piešķirta tikai pēc attiecīgā CSP paziņojuma publicēšanas.

Ja CSP vēlāk pārskatītu vēsturiskos datus, prognozes iznākums netiktu mainīts, jo noteicošais ir pirmajā oficiālajā paziņojumā norādītais skaitlis. Arī analītiķu aplēses, banku prognozes vai Eurostat publikācijas pašas par sevi nevar atrisināt šo jautājumu.

Ko vērot līdz decembra datu publicēšanai

Līdz prognozes termiņam vērtīgāka par vienu skaļu cenu izmaiņu būs vairāku mēnešu tendence. Secīgi CSP mēneša dati parādīs, vai cenu spiediens izplatās starp vairākām patēriņa grupām vai koncentrējas dažās svārstīgās pozīcijās.

Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem signāliem:

• pārtikas cenu gada pārmaiņu virzienam un tam, cik plašs ir sadārdzinājums;
• elektroenerģijas, siltumenerģijas un citu mājokļa izmaksu dinamikai;
• degvielas cenu ietekmei uz transporta grupu;
• pakalpojumu cenu noturībai, jo tā var saglabāt kopējo inflāciju paaugstinātu;
• 1. gada beigu cenu līmenim, pret kuru tiks veikts gada salīdzinājums.

Lasītājam, kurš vēlas novērtēt savu pirktspēju, līdztekus kopējam indeksam ir lietderīgi salīdzināt biežākos personiskos izdevumus. Vienkāršs pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu maksājumu sadalījums parāda, kuras cenu grupas ģimenes budžetam ir vissvarīgākās.

Izšķirošais nākamais pārbaudes punkts būs CSP publikācija par 2026. gada decembri. Līdz tai neviena starpposma mēneša vērtība pati par sevi negarantē ne JĀ, ne NĒ iznākumu.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde