Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu diena 26. septembrī ir iespēja runāt par to, kāpēc valodu prasmes ir noderīgas ikdienā un kā tās palīdz iepazīt citas kultūras. Latvijā šai sarunai ir sava nozīme: latviešu valoda ir valsts valoda, bet daudzi cilvēki ģimenē, skolā vai darbā sastop arī citas valodas. Dienu var izmantot vienkāršam mācīšanās sākumam — salīdzināt vārdus, uzklausīt dažādas valodas un izvēlēties vienu nelielu prasmi, ko turpināt apgūt.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas aizsākums saistīts ar 2001. gada Eiropas Valodu gadu, ko kopīgi īstenoja Eiropas Padome un Eiropas Savienība. Pēc tā 26. septembris kļuva par ikgadēju dienu, kas pievērš uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs Eiropas Valodu dienas vietnē publicē materiālus, kurus var izmantot, lai iepazītu valodas un plānotu aktivitātes. Eiropas Savienības nozīme šīs dienas vēsturē saistīta ar kopīgo 2001. gada iniciatīvu. Dienas ideja aptver Eiropas valodu daudzveidību plašāk par vienas organizācijas dalībvalstu vai oficiālo valodu sarakstu.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Tas ir būtisks nošķīrums: Eiropas Valodu diena nepiešķir valodām juridisku statusu un nenosaka, kura valoda cilvēkam jālieto konkrētā valstī. Tā aicina pamanīt, ka valodas palīdz sazināties, mācīties un saprast cilvēkus citā kultūras vidē.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā sākas ar skaidru valsts valodas lomu

Latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Tā nodrošina kopīgu saziņas pamatu valsts pārvaldē un sabiedriskajā dzīvē. Svešvalodu apguve šo lomu nemaina. Cilvēks var vienlaikus pilnveidot latviešu valodu un mācīties valodas, kas vajadzīgas ceļošanai, studijām, darbam vai sarunām ar draugiem.

Latvijas valodu pieredze nav visiem vienāda. Vienā ģimenē ikdienā skan tikai latviešu valoda, citā bērns dzird vairākas valodas. Daļa cilvēku valodu apgūst skolā, citi — sarunās, lasot vai skatoties saturu oriģinālvalodā. Tāpēc valodu prasmi nav lietderīgi vērtēt tikai pēc tā, cik valodās cilvēks runā brīvi. Arī spēja pajautāt ceļu, izlasīt īsu tekstu vai pieklājīgi sasveicināties ir praktisks sākums.

Latvijas kontekstā ir vieta arī sarunai par valodām un valodas paveidiem, kas saistīti ar mūsu pašu kultūrvēsturi, tostarp lībiešu valodu un latgaliešu rakstu valodu. To pieminēšana palīdz saprast, ka valodu daudzveidība nav tikai jautājums par svešvalodām tālās valstīs. Tā redzama arī vietvārdos, literatūrā un ģimenes stāstos Latvijā.

Ko valodu apguvei dod viena īpaša diena

Viena diena pati par sevi valodu iemācīt nevar. Tās vērtība ir iespēja izmēģināt pieeju, ko pēc tam viegli atkārtot. Piemēram, skolēns var izvēlēties piecus ikdienas vārdus citā valodā, tos izrunāt un pēc nedēļas pārbaudīt, kurus vēl atceras. Tā ir konkrētāka pieredze par vispārīgu apņemšanos kādreiz sākt mācīties.

Valodu salīdzināšana palīdz arī labāk pamanīt savu valodu. Kā dažādās valodās veido jautājumu? Vai pazīstamam vārdam citur ir tāda pati nozīme? Kā atšķiras uzrunas pieklājības formas? Šādi jautājumi neprasa tūlītēju pareizo atbildi. Tie rosina uzmanīgi klausīties, pārbaudīt pieņēmumus un jautāt cilvēkam, kurš valodu lieto.

Svarīgi nepadarīt valodu par priekšnesumu. Ja klasē kāds bērns mājās runā citā valodā, viņam nav pienākuma pārstāvēt visu šīs valodas runātāju pieredzi. Skolotājs var piedāvāt visiem vienādu iespēju brīvprātīgi dalīties ar vārdu, grāmatu vai dziesmu, vienlaikus ļaujot arī tikai klausīties.

Vienkāršas idejas ģimenei un skolai 26. septembrī

Aktivitātei nav vajadzīgs liels pasākums. Labāk izvēlēties nelielu uzdevumu, kuru iespējams pabeigt un vēlāk turpināt.

• Ģimenē: izvēlieties vienu ikdienas situāciju, piemēram, sasveicināšanos, un iemācieties dažas frāzes valodā, kas jums ir interesanta.
• Klasē: salīdziniet viena vārda rakstību un izrunu vairākās valodās. Pēc tam pārrunājiet, ko varēja saprast uzreiz un ko vajadzēja noskaidrot.
• Bibliotēkā: atrodiet grāmatu tulkojumus un apskatiet, kā vienam darbam dažādās valodās atveidots nosaukums.
• Kartē: atzīmējiet vietas, ar kurām saistītas ģimenes vai klases izvēlētās valodas, un noskaidrojiet, vai tās lieto arī citur.
• Pēc svētku dienas: vienojieties par īsu, regulāru vingrinājumu — dažām minūtēm lasīšanas, klausīšanās vai vārdu atkārtošanas nedēļā.

Ja izmantojat internetā atrastas frāzes, pārbaudiet arī to izrunu un lietojuma situāciju. Vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, bet pieklājīga uzruna dažādās valodās var atšķirties. Eiropas Moderno valodu centra Eiropas Valodu dienas materiāli ir sākumpunkts turpmākām idejām.

Pēc 26. septembra noderīgākais pārbaudījums ir vienkāršs: vai izvēlēto vārdu, jautājumu vai klausīšanās ieradumu izdodas izmantot vēlreiz? Ja izdodas, diena ir kļuvusi par pirmo soli ilgākā mācīšanās procesā.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe