Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā šis datums dod iemeslu padomāt par ikdienas izvēlēm: kādu valodu lietot mājās, ko apgūt skolā un kā sazināties darbā. Dienas uzmanības centrā ir valodu apguve un daudzvalodība, taču tās nozīme katram sākas ar pavisam konkrētu jautājumu — kurā valodā es varu vislabāk saprast otru cilvēku?

Autors: TNDR redakcija

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes atzīmējama diena, kas katru gadu iekrīt 26. septembrī. Datumu norāda Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas lapa. Tā nav saistīta ar vienu noteiktu valodu: uzmanība pievērsta valodu daudzveidībai un iespējai tās apgūt.

Šāds datums kalendārā palīdz apstāties pie ieradumiem, kurus parasti nepamanām. Mēs izvēlamies valodu, rakstot ziņu radiniekam, lasot darba norādījumus vai palīdzot bērnam ar mācībām. Katra no šīm situācijām prasa mazliet atšķirīgas prasmes, un nevienam nav jāprot visas valodas vienādā līmenī.

Atzīmējamās dienas jēga tādēļ nav saskaitīt, cik valodu cilvēks zina. Tā ir iespēja saprast, kā valodas atver pieeju sarunai, zināšanām un līdzdalībai. Dažam tas nozīmē sākt apgūt jaunu valodu, citam — biežāk lietot valodu, kuru viņš jau saprot, bet ikdienā izmanto reti.

Daudzvalodība Latvijā sākas ar ikdienas sarunām

Latvijā latviešu valoda ir kopīgā valoda, kurā cilvēki var sazināties dažādās ikdienas situācijās. Vienlaikus ģimenēs, draugu lokā un darbā var skanēt arī citas valodas. Daudzvalodība šeit nav tikai spēja pārtulkot vārdus. Tā ietver prasmi ievērot, vai sarunas biedrs saprot teikto, un vajadzības gadījumā izskaidrot domu citādi.

To var pamanīt vienkāršā situācijā: viens cilvēks prot izlasīt informāciju svešvalodā, bet vēl nejūtas droši tajā runāt. Cits brīvi sarunājas, taču viņam vajadzīgs vairāk laika, lai uzrakstītu vēstuli. Abi valodu lieto, tikai atšķirīgiem mērķiem. Šāda atšķirība ir svarīga, lemjot, ko mācīties tālāk.

Valodu prasmes var būt arī cieši saistītas ar piederības sajūtu. Iespēja runāt sev tuvā valodā palīdz uzturēt attiecības ģimenē, savukārt kopīga saziņas valoda palīdz satikties cilvēkiem ar dažādu pieredzi. Šīs vajadzības ikdienā pastāv līdzās, un katrai ir sava vieta.

Ko ģimenei un skolai dod valodu apguve

Ģimenē valodas izvēle bieži sākas ar to, kā pieaugušie sarunājas ar bērnu un kādas grāmatas vai stāstus viņi izvēlas kopā lasīt. Ja mājās lieto vairāk nekā vienu valodu, bērnam var būt atšķirīgas iespējas tās dzirdēt un izmēģināt. Noderīgāk par prasību uzreiz runāt nevainojami ir dot vietu jautājumiem un sarunai.

Skolā valodu apguvei ir cits ritms: jālasa, jāraksta, jāklausās un jārunā arī par tematiem, kas ikdienas sarunā neparādās. Tāpēc vecākiem, izvēloties bērnam papildu nodarbības, ir vērts sākt ar mērķi. Vai bērnam vajadzīga lielāka pārliecība sarunā? Vai viņš vēlas lasīt grāmatas citā valodā? Atbilde palīdz izvēlēties piemērotu nodarbi.

Ne visas mācīšanās iespējas prasa atsevišķu kursu. Kopīga lasīšana, īsa saruna par redzēto vai jaunu vārdu pierakstīšana var palīdzēt pamanīt progresu. Ja valodas apguve kļūst par regulāru, nelielu ikdienas daļu, ir vieglāk saprast, kuras prasmes jau izdodas un kurām vēl vajadzīgs laiks.

Darbā valoda ir arī skaidrības jautājums

Darbā svešvalodu prasmes var palīdzēt sazināties ar klientiem un kolēģiem vai izmantot informāciju, kas pieejama citā valodā. Taču svarīgs ir ne tikai valodu skaits CV. Nozīme ir tam, vai cilvēks spēj saprast uzdevumu, uzdot precizējošu jautājumu un skaidri nodot atbildi.

Tāpēc, domājot par valodas apguvi darbam, ir lietderīgi nosaukt konkrētas situācijas. Vienam jātrenē telefonsarunas, citam — rakstiskas atbildes vai nozares vārdu krājums. Šāds mērķis palīdz izvēlēties piemērotu mācību materiālu un arī godīgāk novērtēt savas pašreizējās prasmes.

Daudzvalodīgā vidē skaidra saziņa ir kopīgs uzdevums. Īsāks teikums, paskaidrots termins vai pārjautāts norādījums var novērst pārpratumu neatkarīgi no tā, cik labi visi runā attiecīgajā valodā. Eiropas Valodu diena ir labs brīdis šos ieradumus pamanīt arī ārpus mācību telpas.

Ar kuru valodu sākt 26. septembrī

Ja gribas šo dienu izmantot praktiski, sākumpunkts var būt viena reāla vajadzība: saruna ar radinieku, grāmata, darba pienākums vai ceļojums. Tad var izvēlēties vienu mazu darbību — izlasīt īsu tekstu, iemācīties dažas vajadzīgas frāzes vai piecas minūtes parunāties. Nākamais solis kļūst skaidrāks, kad ir zināms, kam valoda būs vajadzīga.

26. septembris neatrisina valodas apguvi vienā dienā. Tas atgādina, ka valodas dzīvo sarunās un ka prasmes veidojas lietojot. Izvēloties, ko mācīties tālāk, visnoderīgāk ir sākt ar cilvēkiem un situācijām, kurās vēlaties labāk saprasties.

Avots: Eiropas Padome