1. oktobris: kā radās veco ļaužu diena un kā saņemt palīdzību

Autors: TNDR redakcija. Publicēts 2026. gada 1. oktobrī.

1. oktobris ir Starptautiskā veco ļaužu diena. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) to atzīmē, lai pievērstu uzmanību vecāku cilvēku cieņai un līdzdalībai. Latvijā diena dod iemeslu uzdot arī pavisam praktisku jautājumu: vai vecāks ģimenes loceklis var uzzināt par vajadzīgu pakalpojumu un to saņemt, ja viņam nav digitālo prasmju?

Kāpēc ANO izvēlējās 1. oktobri

ANO Ģenerālā asambleja ar 1990. gada 14. decembra rezolūciju 45/106 noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. Datums kopš tā laika kalpo kā ikgadējs atgādinājums pievērsties vecāku cilvēku dzīvei. Tas nav paziņojums, ka uzmanība viņiem nepieciešama tikai vienu dienu gadā.

Dienas nosaukums latviski var skanēt ierasti, taču tās jēga neaprobežojas ar vecuma pieminēšanu. Runa ir par cilvēka iespējām piedalīties ģimenes un sabiedrības dzīvē, pieņemt lēmumus par sevi un saņemt saprotamu informāciju. ANO dienas aprakstā 1. oktobris ir norādīts kā tās atzīmēšanas datums.

Šī diena arī neprasa pieņemt, ka visiem vecākiem cilvēkiem ir vienādas vajadzības. Viens patstāvīgi kārto lietas tiešsaistē, cits labprātāk piezvana vai dodas uz klientu apkalpošanas vietu. Vecums pats par sevi nepasaka, kurš saziņas veids cilvēkam būs piemērots.

Ko cieņa nozīmē, kad jāsaņem pakalpojums

Cieņa ikdienā sākas ar iespēju saprast savas izvēles. Ja informācija par pieteikšanos pakalpojumam ir izlasāma tikai sarežģītā tīmekļa lapā, cilvēkam bez digitālām prasmēm var būt grūti noskaidrot pat pirmo soli. Tā ir konkrēta situācija, kurā pieejamība ietekmē līdzdalību.

Iedomāsimies, ka vecāks ģimenes loceklis vēlas noskaidrot, kā pieteikt pašvaldības pakalpojumu. Palīdzība var nozīmēt kopā atrast pašvaldības kontaktus, piezvanīt un pierakstīt atbildi vienkāršā valodā. Pirms sākt aizpildīt pieteikumu viņa vietā, ir vērts pajautāt, kuru darbību viņš vēlas veikt pats un kurā vajadzīgs atbalsts.

Tas ir būtiski arī tad, ja palīdzētājam elektroniska pieteikšanās šķiet ātrāka. Pakalpojuma saņēmējam jāsaprot, kāda informācija tiek iesniegta, kam tā nonāk un kā viņš saņems atbildi. Steiga var radīt situāciju, kurā cilvēks formāli ir pieteicies, bet nezina, kas notiks tālāk.

Pieejama informācija nav tikai jautājums par interneta pieslēgumu. Nozīme ir arī salasāmam tekstam, skaidram pakalpojuma nosaukumam, saprotamiem termiņiem un iespējai uzdot jautājumu cilvēkam. Pat tad, ja ģimenē kāds palīdz ar telefonu vai datoru, atbildei jābūt saprotamai pašam pakalpojuma saņēmējam.

Kā Latvijā palīdzēt, nepārņemot lēmumu cilvēka vietā

Ja vajadzīgā informācija ir valsts pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv, vispirms noskaidrojiet, kura iestāde par konkrēto pakalpojumu atbild. Ja runa ir par pašvaldības pakalpojumu, pārbaudiet attiecīgās pašvaldības norādītos saziņas veidus. Portāls var palīdzēt atrast sākumpunktu, bet pieteikšanās kārtība ir jāpārbauda pie pakalpojuma sniedzēja.

Sarunu ar vecāku tuvinieku var sākt ar trim īsiem jautājumiem:

• Kādu pakalpojumu vai atbildi tu vēlies saņemt?
• Vai tev ērtāk lasīt informāciju, zvanīt vai runāt klātienē?
• Kurā solī tu vēlies manu palīdzību?

Pēc tam kopā pierakstiet iestādes nosaukumu, kontaktus un saņemto atbildi. Ja darbinieks nosauc dokumentus vai termiņu, palūdziet tos atkārtot. Šāds pieraksts palīdz atgriezties pie sarunas arī vēlāk, kad jāizlemj, ko darīt tālāk.

Ja digitālais pakalpojums rada grūtības, jautājiet tā sniedzējam, kā saņemt konsultāciju un kādi pieteikšanās veidi ir pieejami konkrētajā gadījumā. Nevajag pieņemt, ka vienam pakalpojumam piemērojamā kārtība attiecas uz visiem citiem. Atšķirties var gan atbildīgā iestāde, gan nepieciešamie dokumenti.

Palīdzot ar elektronisku saziņu, īpaši svarīgi nepazaudēt cilvēka paša izvēli. Izlasiet pieteikuma tekstu kopā, pirms to nosūtāt. Ja tiek prasīti personas dati, pārliecinieties, ka viņš saprot, kāpēc tie vajadzīgi. Praktiska palīdzība ir vērtīgāka, ja cilvēks pēc tās zina, kas ir izdarīts un kur meklēt atbildi.

Starptautiskā veco ļaužu diena šos jautājumus padara redzamākus, taču tos var risināt jebkurā dienā. Labs nākamais solis ir izvēlēties vienu pakalpojumu, kas tuviniekam pašlaik vajadzīgs, un kopā pārbaudīt tā sniedzēja aktuālo informāciju un saziņas iespējas.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija