Kāpēc 2. oktobrī atzīmē Starptautisko nevardarbības dienu

Katru gadu 2. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācija atzīmē Starptautisko nevardarbības dienu. Datums izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā dzimis Mahatma Gandijs. Piemiņas diena atgādina par viņa izmantoto nevardarbīgas pretošanās pieeju un aicina domāt, kā cilvēki var aizstāvēt savas tiesības, neradot vardarbību pret citiem.

Autors: TNDR redakcija.

Kā Gandija dzimšanas diena kļuva par starptautisku piemiņas dienu

Mohandass Karamčands Gandijs piedzima 1869. gada 2. oktobrī Indijā. Vēlāk viņš kļuva pazīstams kā Mahatma Gandijs un par vienu no redzamākajām personām Indijas neatkarības kustībā. Viņa vārds cieši saistīts ar centieniem panākt politiskas un sabiedriskas pārmaiņas bez vardarbības.

Datuma saikne ir tieša: ANO Starptautiskās nevardarbības dienas aprakstā norādīts, ka dienu atzīmē Gandija dzimšanas dienā. Tā ir starptautiska piemiņas diena, nevis apgalvojums, ka nevardarbības vēsture sākās ar vienu cilvēku. Gandija dzīve šeit kalpo par atskaites punktu plašākai sarunai par miermīlīgu rīcību.

Gandijs darbojās laikā, kad Indija atradās britu koloniālās pārvaldes pakļautībā. Viņa vadītās kampaņas pievērsa uzmanību netaisnīgiem noteikumiem un prasībai pēc pašnoteikšanās. Šo vēsturi nevar reducēt līdz vienai dienai vai vienam sauklim: neatkarības kustībā piedalījās daudzi cilvēki, un tās notikumi bija sarežģīti. Tomēr Gandija publiskā rīcība padarīja nevardarbīgu pretošanos par plaši pazīstamu politiskās darbības veidu.

Ko nozīmē nevardarbīga pretošanās

Nevardarbība šajā kontekstā nenozīmē bezdarbību vai atteikšanos paust nostāju. Tā nozīmē apzinātu izvēli nepieļaut fizisku vardarbību, vienlaikus aktīvi iestājoties par pārmaiņām. Protesta gājiens, streiks, boikots vai atteikšanās ievērot netaisnīgu prasību var būt nevardarbīgas rīcības formas. To mērķis ir publiski parādīt problēmu un panākt atbildi no cilvēkiem vai institūcijām, kurām ir iespēja kaut ko mainīt.

Gandija pieeja bija saistīta arī ar disciplīnu. Ja cilvēki vēlas panākt izmaiņas bez vardarbības, viņiem jādomā ne vien par prasību, bet arī par līdzekļiem tās paušanai. Svarīgi ir tas, kā dalībnieki izturas pret oponentiem, garāmgājējiem un cits pret citu. Šāda rīcība var palīdzēt saglabāt uzmanību uz izvirzīto jautājumu arī tad, ja domstarpības ir asas.

Tas nenozīmē, ka miermīlīga protesta iznākums vienmēr ir ātrs vai paredzams. Dažkārt prasības tiek noraidītas, bet dalībnieki sastopas ar spiedienu. Nevardarbība nav solījums, ka konflikts izzudīs. Tā ir izvēle, kā konfliktā rīkoties un kādas robežas nepārkāpt, cenšoties panākt pārmaiņas.

Kāpēc ANO atzīmē šo dienu

ANO piemiņas dienas palīdz pievērst starptautisku uzmanību jautājumiem, kas skar sabiedrību daudzās valstīs. Starptautiskās nevardarbības dienas gadījumā 2. oktobris savieno konkrētu vēsturisku personu ar plašāku principu: domstarpības un netaisnību iespējams risināt, neizmantojot vardarbību kā rīku.

Šai dienai nav viena visiem obligāta atzīmēšanas veida. Tās jēga ir iespējā runāt par miermīlīgas līdzdalības nozīmi izglītībā, publiskās diskusijās un sabiedriskajā dzīvē. Gandija dzimšanas dienas izvēle padara vēstījumu viegli atpazīstamu, taču pati tēma attiecas arī uz cilvēkiem, kuri viņa dzīvesstāstu nepārzina.

Piemiņas dienu ir vērts atšķirt no vēsturiska vērtējuma par katru Gandija uzskatu vai rīcību. Cilvēka biogrāfija ir plašāka par principu, ar kuru viņš visbiežāk tiek saistīts. Šajā datumā uzmanības centrā ir nevardarbīgas rīcības nozīme, un tas netraucē vēsturi aplūkot kritiski un pilnīgi.

Ko šis datums var nozīmēt Latvijas lasītājam

Starptautiskā nevardarbības diena nav tikai stāsts par Indijas vēsturi. Arī Latvijā cilvēki saskaras ar jautājumu, kā paust nepiekrišanu, aizstāvēt intereses un risināt konfliktus sabiedriskajā telpā. Piemiņas diena piedāvā vienkāršu atskaites punktu: prasību var izteikt skaidri un stingri, vienlaikus respektējot citu cilvēku drošību un tiesības.

Ikdienas pilsoniskajā dzīvē tas var nozīmēt piedalīšanos miermīlīgā sapulcē, argumentētu vēršanos pie lēmumu pieņēmējiem vai palīdzību cilvēkiem, kuru intereses nav pietiekami sadzirdētas. Arī publiskā sarunā nevardarbīga pieeja prasa nošķirt kritiku par rīcību no draudiem un uzbrukumiem cilvēkam. Tā neatceļ domstarpības, bet ļauj tās izteikt veidā, kas saglabā iespēju sarunu turpināt.

Runājot par Gandiju, internetā bieži parādās īsi, viņam piedēvēti teicieni. Bez pārbaudāma avota tos nevajadzētu uztvert kā precīzus viņa vārdus. Lai saprastu, kāpēc 2. oktobris ir nozīmīgs, pietiek ar dokumentēto datuma saikni un viņa vēsturisko lomu nevardarbīgas pretošanās popularizēšanā.

Nākamreiz, kad kalendārā redzama Starptautiskā nevardarbības diena, tās nozīmi var izteikt konkrētā jautājumā: kā panākt, lai cilvēku prasības tiktu sadzirdētas, nevienu neapdraudot? Tas ir jautājums, kas paliek aktuāls arī ārpus 2. oktobra.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija