Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris svarīgs arī Latvijai

1. gada 3. oktobrī Vācija atkalapvienojās, un šo datumu tā atzīmē kā Vācijas vienotības dienu. Latvijā tas palīdz ieraudzīt plašāku Eiropas pārmaiņu laikmetu: kamēr Vācijā noslēdzās valsts apvienošanās, Latvijā vēl turpinājās neatkarības atjaunošana. Abu valstu ceļi krustojās laikā, taču tie bija atšķirīgi politiski un tiesiski procesi.

Autors: TNDR redakcija.

Kāpēc Vācija svin tieši 3. oktobrī

Pēc Otrā pasaules kara Vācija bija sadalīta. Rietumos pastāvēja Vācijas Federatīvā Republika, bet austrumos — Vācijas Demokrātiskā Republika. Berlīnes mūris kļuva par redzamāko šī dalījuma simbolu, lai gan robeža šķīra ne vien pilsētu, bet arī divas politiskās sistēmas.

1. gada 9. novembrī tika atvērti robežšķērsošanas punkti pie Berlīnes mūra. Tas bija izšķirošs pavērsiens, taču Vācija tajā dienā vēl nekļuva par vienu valsti. Sekoja politiski lēmumi, sarunas par apvienošanās kārtību un vienošanās ar valstīm, kurām pēc kara bija īpašas tiesības attiecībā uz Vāciju.

1990. gada 3. oktobrī Austrumvācijas teritorija pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Tādēļ valsts svētku datums iezīmē atkalapvienošanās īstenošanu, nevis Berlīnes mūra atvēršanu. Vācijas federālā valdība šo dienu skaidro kā Vācijas vienotības dienu.

Datumu viegli sajaukt ar 9. novembri, jo mūra krišanas attēli ir pazīstami visā pasaulē. Atšķirība ir būtiska: 1989. gada novembris pavēra ceļu pārmaiņām, bet 1990. gada oktobris ir datums, kad Vācijas apvienošanās stājās spēkā.

Kā Vācijas apvienošanās iekļāvās Eiropas pārmaiņās

Astoņdesmito gadu beigās Austrumeiropā vājinājās komunistisko režīmu kontrole un mainījās attiecības starp valstīm abās dzelzs priekškara pusēs. Vācijas apvienošanās bija viena no redzamākajām šī laikmeta norisēm. Tā mainīja Eiropas politisko karti un prasīja vienošanos par apvienotās Vācijas vietu starptautiskajā kārtībā.

Vācijas gadījumā jautājums bija par divu pēc kara izveidotu Vācijas valstu apvienošanos. Baltijas valstīs jautājums bija cits: kā atjaunot neatkarību pēc padomju okupācijas. Tāpēc līdzīgs laiks un kopīgais Aukstā kara beigu konteksts nenozīmē vienādu tiesisko ceļu.

Arī vienu vienkāršu cēloņu ķēdi starp šiem notikumiem nevar novilkt. Berlīnes mūra atvēršana nepasludināja Latvijas neatkarību, un Vācijas apvienošanās nepabeidza Latvijas neatkarības atjaunošanu. Katrā vietā lēmumus pieņēma atšķirīgas institūcijas, atšķirīgos apstākļos un ar atšķirīgām sekām.

Kur šajā laikā atradās Latvija

Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļā svarīgs atskaites punkts bija 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļš. Cilvēku ķēde, kas savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, pauda prasību pēc brīvības un pievērsa starptautisku uzmanību okupācijas vēsturei. Tas notika vairāk nekā gadu pirms Vācijas vienotības dienas.

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā pasludināja neatkarības atjaunošanu, vienlaikus paredzot pārejas periodu. Tātad 1990. gada 3. oktobrī, kad Vācija svinēja apvienošanos, Latvijas neatkarības atjaunošanas process vēl nebija noslēdzies.

1. gada janvārī barikādes Rīgā un citviet Latvijā apliecināja, cik nedroša šī pāreja joprojām bija. Savukārt 1991. gada 21. augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, izbeidzot 4. maija deklarācijā noteikto pārejas periodu.

Šie Latvijas lēmumi ir jālasa kā Latvijas valstiskuma atjaunošanas vēsture. Tie nav Vācijas apvienošanās posmi. Salīdzinot datumus, var saprast, kas Eiropā notika vienlaikus, nezaudējot katra procesa īpašo nozīmi.

Īsa 1989.–1991. gada laika līnija

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā iedzīvotāji pieprasa Baltijas valstu brīvību.
• 1989. gada 9. novembris: Berlīnē tiek atvērti robežšķērsošanas punkti pie mūra.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijā pieņem deklarāciju par neatkarības atjaunošanu un nosaka pārejas periodu.
• 1990. gada 3. oktobris: stājas spēkā Vācijas apvienošanās; šo dienu Vācija atzīmē kā valsts svētkus.
• 1991. gada janvāris: Latvijā tiek celtas barikādes, lai aizstāvētu neatkarības atjaunošanas procesu.
• 1991. gada 21. augusts: Latvijā pieņem konstitucionālo likumu par valsts statusu.

Laika līnija parāda arī atšķirību starp simbolisku pavērsienu un juridisku lēmumu. Berlīnes mūra atvēršana un Baltijas ceļš spilgti raksturoja sabiedrības prasības pēc pārmaiņām. Savukārt 3. oktobris Vācijā un 4. maijs un 21. augusts Latvijā ir datumi, kas saistīti ar konkrētiem lēmumiem par valsts statusu.

Tāpēc 3. oktobris Latvijas lasītājam ir noderīgs atskaites punkts Eiropas vēstures izpratnē. Tas atgādina, cik strauji no 1989. līdz 1991. gadam mainījās kontinents, vienlaikus ļaujot precīzi redzēt: dienā, kad Vācija kļuva vienota, Latvijas ceļš uz pilnībā atjaunotu neatkarību vēl turpinājās.

Avots: Vācijas federālā valdība