Austrumu pierobežā izbūvēti pirmie 4 km prettanku grāvju

Latvijas austrumu pierobežā kopš septembra izbūvēti pirmie 4 kilometri prettanku grāvju un 5 kilometri tā dēvēto pūķa zobu. Tas ir līdz šim paveiktais pirmajā pretmobilitātes infrastruktūras posmā, kura kopējais plānotais garums ir aptuveni 27 kilometri. Darbi skar piecus novadus. Nākamais publiski paziņotais solis ir iepirkuma noslēgšana nākamajai prioritātei — aptuveni 62 kilometriem gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Pirmajā posmā izbūvēti 9 kilometri šķēršļu

Latvijas Sabiedriskais medijs 20. oktobrī ziņoja par redzamu progresu Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūrā. Kopš septembra izbūvēti četri kilometri prettanku grāvju un pieci kilometri pūķa zobu. Šie skaitļi raksturo jau paveikto, nevis visu aptuveni 27 kilometrus garo pirmo posmu.

Prettanku grāvji un pūķa zobi ir fiziski šķēršļi, kuru uzdevums ir ierobežot transportlīdzekļu kustību. Kopā tie veido daļu no plašākas pretmobilitātes infrastruktūras. Tāpēc deviņi paziņotie izbūvēto šķēršļu kilometri nav uzskatāmi par nepārtrauktu līniju gar visu Latvijas austrumu robežu. Ziņojumā nav norādīts, kā izbūvētie kilometri sadalās starp abiem šķēršļu veidiem pa konkrētām vietām.

Darbi aptver piecus austrumu pierobežas novadus

Pirmais posms aptver Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadu. LSM norādītie izbūves skaitļi ir kopēji; nav atklāts, cik kilometru paveikts katrā novadā atsevišķi. Līdz ar to publiskā informācija apstiprina darbu norisi šajā reģionā, bet neļauj noteikt to precīzu atrašanās vietu vai secību katrā pašvaldībā.

Pierobežas iedzīvotājiem un ceļotājiem praktiski svarīgi, vai būvdarbi ietekmē ceļus vai piekļuvi konkrētām vietām. Pieejamajā ziņojumā nav uzskaitīti satiksmes ierobežojumi, darbu grafiki vai konkrētas izmaiņas ikdienas pārvietošanās iespējās. Par aktuālajiem nosacījumiem reģionā jāpārbauda pašvaldību un atbildīgo iestāžu paziņojumi.

Pirmajam posmam atvēlēti 12,98 miljoni eiro

Aptuveni 27 kilometrus garā pirmā posma izbūvei paredzēti 12,98 miljoni eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta. Šis finansējums attiecas uz pirmo posmu. LSM ziņojumā nav norādīta summa nākamās prioritātes darbiem vai visas Baltijas aizsardzības līnijas kopējās izmaksas.

Tādējādi jānošķir trīs atšķirīgi rādītāji: līdz šim izbūvētie četri kilometri grāvju un pieci kilometri pūķa zobu, pirmā posma plānotie aptuveni 27 kilometri un šim posmam paredzētais finansējums. Tie kopā sniedz informāciju par pašreizējo darbu virzību un publiskajiem izdevumiem, bet ne par visu austrumu pierobežas infrastruktūras apjomu.

Nākamā prioritāte ir iepirkumā, darbi vēl plānoti

Nākamajai prioritātei minēti aptuveni 62 kilometri gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Šim darbu iepirkumam saņemti astoņi piedāvājumi. Līgumus plānots slēgt novembrī, bet darbus — pabeigt līdz 2027. gada beigām.

Šis posms ir plānots un atrodas iepirkuma stadijā; tas nav daļa no jau izbūvētajiem kilometriem. Publiski paziņotais nākamais atskaites punkts ir līgumu slēgšana novembrī. Pēc tās būs iespējams pārbaudīt, vai plānotais solis izpildīts un kāds darbu grafiks noteikts. Līdz šim publiskotie fakti apliecina infrastruktūras izbūves progresu, taču nav pamats secinājumam par tūlītēju apdraudējumu pierobežas iedzīvotājiem.

Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs