268 000 bez elektrības: Lietuvā apšauba “Ignitis” pārvaldību

Vairāk nekā 268 000 elektroenerģijas lietotāju vienlaikus palika bez piegādes, kad 2026. gada 22. augusta vētra skāra Lietuvas sadales tīklu. Tika reģistrēti aptuveni 11 000 tīkla bojājumu, un 90,8% no tiem bija vidējā sprieguma jeb 10 kV tīklā.

Šie skaitļi raksturo ārkārtīgi plašus traucējumus, taču paši par sevi vēl nepierāda, ka vainojams viens uzņēmums vai konkrēts vadības lēmums. Lietuvas Seima Enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības komiteja pēc notikušā tomēr secinājusi, ka vētra izgaismojusi dziļākas nepilnības: nepietiekamas investīcijas tīkla noturībā, sarežģītu institūciju sadarbību un iespējamu neatbilstību starp valstij piederoša enerģētikas uzņēmuma komerciālajiem un sabiedriskās drošības mērķiem.

Kāpēc elektroapgādes atjaunošana kļuva tik sarežģīta

Augusta vētra pēc mēroga bijusi divreiz spēcīgāka par 2024. gada vētru “Kirsti”. Lielais vidējā sprieguma tīkla bojājumu īpatsvars norāda, ka problēmas nebija ierobežotas ar atsevišķiem pieslēgumiem pie mājām. Šis tīkla līmenis apgādā plašākas teritorijas, tādēļ viena bojāta līnija var ietekmēt daudzus patērētājus.

Komiteja atzina, ka sadales operatora ESO inženieri un remonta brigādes strādāja operatīvi. Kritika galvenokārt vērsta nevis pret avārijas darbu veicējiem, bet pret ilgtermiņa investīciju apjomu un tempu “Ignitis grupė” līmenī. Deputātu vērtējumā elektrolīniju pārbūve kabeļu tīklā kavējusies birokrātisku procedūru un finansējuma trūkuma dēļ.

Iedzīvotājiem šāda kavēšanās nozīmē lielāku ilgstošu atslēgumu risku nākamajās vētrās. Avotā nav norādīts, cik ilgi katrs klients palika bez elektrības vai kādi kompensācijas mehānismi tiks piemēroti, tādēļ no kopējā atslēgto lietotāju skaita nevar secināt individuālā kaitējuma apmēru.

Latvijai būtisks salīdzinājums par līniju aizsargjoslām

Komitejas apspriestie dati liecina, ka elektrolīniju trases Lietuvā ir divreiz šaurākas nekā Latvijā vai Igaunijā. Tas ir nozīmīgs reģionāls salīdzinājums, jo platāka no kokiem attīrīta josla var mazināt iespēju, ka vētras laikā zari vai stumbri sabojā gaisvadu līnijas.

Tomēr problēmu nevar atrisināt tikai ar plašāku koku ciršanu. Lietuvā bīstamo koku novākšana aizsargjoslās esot kavējusies arī tādēļ, ka pašvaldības ne vienmēr izsniedz atļaujas īpaši vērtīgu vai aizsargājamu koku ciršanai. Tādējādi tīkla drošības prasības saduras ar pašvaldību lēmumiem un dabas aizsardzības apsvērumiem.

Kāpēc tiek apšaubīts “Ignitis” pārvaldības modelis

“Žemaitijos energija” vietā Lietuvas lielākās valsts kontrolētās enerģētikas grupas “Ignitis grupė” akcionāra tiesības īsteno Finanšu ministrija. Komitejas ieskatā šādā modelī priekšplānā dabiski nonāk finanšu rezultāti, budžeta ieņēmumi un dividendes, kamēr par enerģētisko drošību atbildīgā Enerģētikas ministrija nepiedalās tiešajos uzņēmuma pārvaldības lēmumos.

Deviņu cilvēku “Ignitis grupė” padomē ir seši neatkarīgi starptautiski eksperti un trīs Finanšu ministrijas pārstāvji. Tajā nav Enerģētikas ministrijas, Nacionālā krīžu vadības centra vai civilās aizsardzības ekspertu. Vienlaikus pašas ESO valdē darbojas gan grupas vadītājs, gan krīžu vadības centra pārstāvis.

Strīda būtība nav par neatkarīgu padomes locekļu nepieciešamību, bet gan par atbildības līdzsvaru: kurš uzņēmuma augstākajā pārvaldības līmenī nodrošina, lai tīkla noturība saņemtu prioritāti arī tad, ja tā īstermiņā samazina peļņu vai dividendes?

Kādas pārmaiņas tiek apsvērtas

Komiteja rosina pārskatīt tiesisko regulējumu, pastiprināt valsts lomu stratēģisku uzņēmumu pārvaldībā un nodrošināt savlaicīgāku kapitāla novirzīšanu ESO tīkla noturībai un kabeļu izbūvei. Kā iespējamie virzieni minēta arī enerģētikas, krīžu vadības un civilās aizsardzības kompetences pārstāvniecība pārvaldības struktūrās, kā arī sabiedriskās drošības prioritātes nostiprināšana līdzās komerciālajiem mērķiem.

Diskusijā izmantoti citu Eiropas valstu modeļi. Vācijā kritiskās infrastruktūras uzņēmumu padomēs plaši pārstāvēta valsts, Francija pilnībā pārņēmusi EDF kontroli, bet Polijā valstij stratēģiskajos enerģētikas uzņēmumos paredzētas īpašas tiesības. Austrija, Norvēģija un Latvija minētas kā valstis, kur tiek nošķirti komerciāli un stratēģiski valsts uzņēmumi.

Lēmums vēl nav pieņemts

Komitejas priekšsēdētājs Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka nepieciešamas juridiski un stratēģiski izsvērtas, nevis sasteigtas pārmaiņas. Ir sagatavots komitejas lēmuma projekts ar priekšlikumiem valdībai un Valsts kontrolei, taču pieejamajā informācijā nav izklāstīts pilns pasākumu saraksts, termiņi vai nepieciešamie ieguldījumi.

Tādēļ pašlaik runa ir par parlamentārās kontroles secinājumiem un priekšlikumu stadiju, nevis jau apstiprinātu “Ignitis” pārvaldības reformu. Nākamais būtiskais rādītājs būs tas, vai priekšlikumi pārtaps saistošos tiesību aktu grozījumos un konkrētā, finansētā tīkla noturības programmā.

Avots: infoerdve.lt