Lietuvas algas aug strauji, bet ieguvums nav vienāds visiem

Lietuvas vidējā bruto darba samaksa 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 9,3% gada griezumā, tomēr tipiskā tirdzniecības vai ražošanas uzņēmumā algu mediānas kāpums bija tikai aptuveni 5%. Šī atšķirība parāda, kādēļ iespaidīgs valsts vidējais rādītājs vēl nenozīmē vienlīdz jūtamu ienākumu pieaugumu katram darbiniekam.

Latvijas lasītājiem kaimiņvalsts pieredze ir būtiska kā uzskatāms piemērs plašākai problēmai: algu statistika var liecināt par strauju izaugsmi, kamēr daļa darba tirgus atpaliek. Turklāt lielāks skaitlis algas lapiņā pats par sevi vēl nepasaka, vai uzlabojas pirktspēja un kurš sedz augošās darbaspēka izmaksas.

Spēcīga ekonomika un gandrīz divciparu algu kāpums

Pēc Eurostat aplēsēm Lietuvas iekšzemes kopprodukts 2026. gada otrajā ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā gadu iepriekš. Tas bija straujākais kāpums starp 15 salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm, kamēr ES ekonomika kopumā auga par 1,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Lietuvas izaugsme sasniedza 1,7%, bet ES vidēji — 0,5%.

Arī algu prognozes saglabājas pozitīvas. Lietuvas Banka 2026. gadā paredz vidējās darba samaksas pieaugumu par 8,7%, 2027. gadā par 6,9% un 2028. gadā par 7,2%. Finanšu ministrijas scenārijs ir piesardzīgāks — attiecīgi 7,9%, 6,1% un 5,7%.

Mediāna atklāj atšķirīgu darba tirgus ainu

Vidējo algu ietekmē visu darbinieku ienākumi, tostarp ļoti lielas algas. Mediāna rāda algu sadalījuma viduspunktu: puse darbinieku saņem mazāk, bet otra puse — vairāk. Tādēļ abi rādītāji nav savstarpēji aizstājami.

Uzņēmuma “Day Q Analytics” apkopotie publiskie Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda “Sodra” dati rāda, ka no 2019. līdz 2026. gadam uzņēmumu algu mediānu viduspunkts mazumtirdzniecībā pieauga par 78,2% līdz 1634 eiro. Vairumtirdzniecībā tas palielinājās par 74,3% līdz 2541 eiro, bet apstrādes rūpniecībā — par 72,6% līdz 1997 eiro.

Tomēr 2026. gadā temps bija ievērojami lēnāks: mazumtirdzniecībā mediāna auga par 4,4%, apstrādes rūpniecībā par 4,8%, bet vairumtirdzniecībā par 5%. Iepriekšējais gandrīz divciparu kāpuma temps šajās nozarēs tādējādi vairs neturpinājās.

Nevienmērība redzama arī uzņēmumu līmenī. Algu mediāna gada laikā samazinājās 22,3% salīdzināmo apstrādes rūpniecības uzņēmumu, 24,2% vairumtirdzniecības uzņēmumu un 16,1% mazumtirgotāju.

Tas nepierāda, ka darba devēji būtu samazinājuši pamatalgas. Rezultātu var ietekmēt prēmijas, piemaksas, virsstundas, personāla sastāva maiņa vai labāk atalgotu speciālistu aiziešana. Dati tomēr apliecina, ka kopējais algu kāpums nav sasniedzis visus uzņēmumus vienādi.

Gandrīz puse saņem ne vairāk par 2000 eiro bruto

“Sodra” 2026. gada maija datos bija 1 183 360 apdrošināto, kuri mēnesī strādājuši vismaz 30 dienas. Līdz 2000 eiro bruto saņēma 569 500 cilvēku jeb 48,1% analizēto darbinieku, bet līdz 2500 eiro — 62,9%.

Lielākā atsevišķā grupa bija 233 980 cilvēku ar algu no 1501 līdz 2000 eiro. Vēl 190 850 pelnīja no 1154 līdz 1500 eiro, bet 144 670 saņēma 1153 eiro vai mazāk. Savukārt virs 10 000 eiro mēnesī pelnīja 0,9% darbinieku.

Šie dati nav pārrēķināti pilnas slodzes ekvivalentā. Tādēļ zemākajās ienākumu grupās var būt nepilna laika darbinieki vai cilvēki, kuru konkrētā mēneša ienākumus ietekmēja citi apstākļi.

Lielāka alga vēl negarantē lielāku pirktspēju

Publicētie algu skaitļi ir nomināli. Bez pilnīgas informācijas par cenu pārmaiņām no tiem vien nevar secināt, cik daudz preču un pakalpojumu darbinieks varēs atļauties. Reālais dzīves līmeņa uzlabojums būs atkarīgs no tā, vai neto ienākumu kāpums apsteigs mājsaimniecības izdevumu pieaugumu.

Atšķiras arī algu kāpuma finansējums. Zemāko atalgojumu ceļ minimālās algas palielināšana, publiskajā sektorā izmaksas sedz valsts budžets un ietekmē kolektīvie līgumi, bet pieprasītu speciālistu algas virza starptautiskā konkurence. Lielai daļai privātā sektora darbinieku turpmāks pieaugums būs atkarīgs no konkrētā uzņēmuma pārdošanas, produktivitātes un pelnītspējas.

Tādēļ svarīgākais 2026.–2028. gada rādītājs nebūs tikai valsts vidējās algas procents. Jāvēro arī mediānas, nozaru atšķirības un to uzņēmumu īpatsvars, kuros darba tirgus vidū esošā darbinieka ienākumi faktiski neaug.

Avots: Media Studio