Latvijas karogs pie mājām: obligātie datumi un vēsture

Latvijas valsts karogs pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto desmit ikgadējās svētku un piemiņas dienās. Piecos datumos to lieto bez sēru noformējuma, bet piecos — sēru noformējumā.

Autors: TNDR redakcija. Informācija pārbaudīta 2026. gada 27. augustā pēc Latvijas valsts karoga likuma aktuālās redakcijas.

Īsumā:

• Pieci obligātie datumi ir valsts svētku un atceres dienas bez sēru noformējuma.
• Vēl piecās piemiņas dienās karogs lietojams sēru noformējumā.
• Pusmastā nolaistam karogam un pie fasādes ievietotam karogam sēru noformējums atšķiras.
• Izbalējušu, netīru, saplēstu vai citādi bojātu valsts karogu lietot nedrīkst.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir senāks par Latvijas valsti

Valsts prezidenta kanceleja Latvijas karogu min starp valsts nacionālajiem simboliem līdzās ģerbonim un himnai. Tā nozīmi veido gan viduslaiku vēstures liecība, gan neatkarīgās Latvijas piešķirtais juridiskais statuss.

Par karoga vēstures sākumpunktu uzskata 13. gadsimta Livonijas Atskaņu hronikā aprakstīto 1279. gada notikumu. Hronikā vēstīts par karogu no Cēsīm, kas bijis sarkans ar baltu joslu. Šis apraksts nav pierādījums nepārtrauktai viena un tā paša karoga lietošanai līdz mūsdienām, taču tas kļuva par pamatu vēlāk atjaunotajai sarkanbaltsarkanā karoga tradīcijai.

1. gadsimta nacionālās atmodas laikā vēsturisko aprakstu atkal aktualizēja. Savukārt mūsdienu karoga veidolu 1917. gada maijā izstrādāja mākslinieks Ansis Cīrulis.

Īsā karoga attīstības laika līnija:

• 1279. gads — Livonijas Atskaņu hronikā aprakstīts sarkanbaltsarkans karogs no Cēsīm.
• 1. gada maijs — Ansis Cīrulis izstrādā mūsdienu karoga veidolu.
• 1. gada 15. jūnijs — Satversmes sapulce pieņem likumu par Latvijas valsts karogu un ģerboni.
• 1. gada 15. februāris — sarkanbaltsarkanais karogs atgūst Latvijas valsts karoga statusu.

Latvijas karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2, bet karmīnsarkano un balto joslu platuma attiecība ir 2:1:2. Tāpēc jebkurš sarkanbaltsarkans audums vēl nav Latvijas valsts karogs: nozīme ir krāsai, proporcijām un joslu izvietojumam.

Datumi, kad karogs pie ēkām jānovieto obligāti

Latvijas valsts karoga likums nosaka gan obligātās karoga dienas, gan to, kuros datumos nepieciešams sēru noformējums. Tabulā datumi sakārtoti kalendāra secībā.

Decembra piemiņas dienas konkrētais datums katru gadu mainās. 2026. gadā tā ir 6. decembrī. Pārējos deviņus datumus kalendārā var atzīmēt kā nemainīgus.

Likums neliedz karogu novietot arī citās dienās, piemēram, ģimenes svētkos, tautas svētkos vai sabiedriski nozīmīgos notikumos. Arī tad jāievēro prasības par karoga izskatu, cieņpilnu lietošanu un pareizu novietojumu.

Sēru noformējums ir atkarīgs no karoga novietojuma

Sēru dienā netiek izmantots citas krāsas vai īpašs karogs. Atšķiras parastā Latvijas valsts karoga novietojums.

Karogs mastā

Ja karogs pacelts mastā, sēru noformējumā to nolaiž pusmastā. Šādam karogam melnu sēru lenti nepievieno. Karogam arī pusmastā jāpaliek brīvi redzamam, un tas nedrīkst skart zemi, ēku, kokus vai citus šķēršļus.

Karogs turētājā pie fasādes

Ja karogs ievietots pie ēkas fasādes piestiprinātā turētājā un to nav iespējams nolaist pusmastā, karogam piestiprina melnu sēru lenti. Pie fasādes izvietotu karogu nevajadzētu mēģināt mehāniski pārvērst par pusmastā nolaistu karogu.

Abus noformējuma veidus vienlaikus nelieto: pusmastā nolaistam karogam lente nav vajadzīga. Ja esošais turētājs neļauj karogu izvietot droši un cieņpilni, piemērotu risinājumu ieteicams sagatavot pirms piemiņas dienas.

Tīrs un nebojāts karogs nav tikai estētiska prasība

Valsts simbolu nedrīkst lietot, ja tas ir saplēsts, izbalējis, netīrs vai citādi bojāts. Neliels plīsums pie stiprinājuma, saulē izbalējušas joslas vai uz auduma palikuši traipi ir pietiekams iemesls karogu nomainīt.

Pirms obligātās karoga dienas praktiski pārbaudāmas vairākas lietas:

• vai karogam ir pareizās krāsas, joslu secība un proporcijas;
• vai audums nav izbalējis, saplēsts, saburzīts vai netīrs;
• vai kāts, masts un stiprinājumi ir stabili;
• vai izvietotais karogs būs pilnībā redzams un brīvi plīvos;
• vai sēru dienai sagatavota atbilstoša lente vai iespējama nolaišana pusmastā.

Daudzdzīvokļu mājā karoga novietošanu parasti praktiski organizē īpašnieku kopība vai pārvaldnieks atbilstoši mājas pārvaldīšanas kārtībai. Iedzīvotājiem pirms karoga dienas ir vērts noskaidrot, kurš pārbauda karogu, glabā sēru lenti un atbild par savlaicīgu izvietošanu.

Ārkārtas sēru dienas jāpārbauda atsevišķi

Fiksēto datumu saraksts neizslēdz iespēju, ka valstī tiek noteikta papildu sēru diena. Šādā gadījumā jāievēro oficiāli paziņotā kārtība un norādītais sēru periods.

Juridiski noteicoša vienmēr ir Likumi.lv publicētā Latvijas valsts karoga likuma aktuālā redakcija un attiecīgajā situācijā izsludinātie valsts iestāžu lēmumi. Tas ir īpaši svarīgi mainīgajam decembra datumam un ārkārtas sēru gadījumiem.

Avots: Likumi.lv