Latvijas inflācija decembrī: vai tā sasniegs 3,0%?

Latvijas mājsaimniecībām gada nogales cenu kāpumu visprecīzāk raksturos 2026. gada decembra inflācijas rādītājs. Eurostat publicē salīdzināmus saskaņotā patēriņa cenu indeksa datus, taču decembra gada pārmaiņa vēl nav zināma. Prognozes jautājums ir konkrēts: vai šis rādītājs sasniegs vismaz 3,0%? Izšķirošs būs decembra rezultāts, ko varēs pārbaudīt tikai pēc tā publicēšanas 2027. gada janvārī.

Autors: TNDR redakcija. Publicēts 2026. gada 26. septembrī.

Viens decembra rādītājs izšķirs prognozi

• Jautājums: vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī būs vismaz 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• Atbilde „jā”: Eurostat publicētais decembra gada rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Atbilde „nē”: publicētais rādītājs ir zemāks par 3,0%.
• Pārbaude: Eurostat saskaņotā patēriņa cenu indeksa mēneša rādītāju tabula, atlasot Latviju, 2026. gada decembri un kopējo indeksu.

Termiņš norāda, par kuru mēnesi ir prognoze, nevis dienu, kad rezultāts būs pieejams. Decembra gada inflāciju Eurostat publicēs pēc mēneša beigām. Līdz tam neviena ikdienas cenu novērojumu virkne vai atsevišķs provizorisks vērtējums nevar aizstāt noteikumos norādīto publicēto rādītāju.

Kādu cenu pārmaiņu mēra Eurostat

Eurostat skaidro, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss ļauj salīdzināt inflāciju Eiropas valstīs. Šajā prognozē svarīga ir indeksa gada pārmaiņa: cenu līmeņa salīdzinājums 2026. gada decembrī ar 2025. gada decembri. Tas nav cenu kāpums tikai no novembra līdz decembrim.

Šī atšķirība var mainīt secinājumu. Piemēram, cenas vienā mēnesī var pieaugt lēni, bet gada rādītājs joprojām būt augsts, ja cenu līmenis iepriekšējos vienpadsmit mēnešos ir audzis. Iespējama arī pretēja situācija: straujāks cenu lēciens decembrī pats par sevi nenozīmē, ka gada inflācija pārsniegs 3,0%.

Prognoze neattiecas arī uz vienu preču grupu. Pārtikas, degvielas, mājokļa vai pakalpojumu cenas var mainīties atšķirīgā tempā. Kopējais indekss apkopo plašāku mājsaimniecību patēriņa grozu, tādēļ vienas preces cena nevar noteikt atbildi. Lasot ziņas par inflāciju, ir vērts pārbaudīt gan mēnesi, gan to, vai minēts kopējais gada rādītājs.

Kur septembra beigās atrodas 3,0% slieksnis

Jaunākais Eurostat publicētais Latvijas gada inflācijas rādītājs ir sākumpunkts decembra prognozei, taču šeit tā vērtība nav droši apstiprināta. Tādēļ nav pamata apgalvot, ka Latvija jau atrodas virs vai zem 3,0% sliekšņa, vai nosaukt attālumu līdz tam. Aktuālo skaitli, tā mēnesi un publicēšanas datumu var pārbaudīt Eurostat mēneša rādītāju tabulā.

Salīdzinājums ir vienkāršs: ja jaunākā publicētā gada pārmaiņa ir, piemēram, 2,7%, līdz prognozes slieksnim pietrūkst 0,3 procentpunktu. Ja tā ir 3,2%, rādītājs slieksni pārsniedz par 0,2 procentpunktiem. Šie skaitļi ir tikai aprēķina piemēri, nevis apgalvojums par pašreizējo inflāciju Latvijā.

Arī faktiska atrašanās virs 3,0% kādā agrākā mēnesī negarantētu tādu pašu rezultātu decembrī. Gada inflācija mainās līdz ar jaunām cenām un salīdzinājuma bāzi: katra mēneša rādītājā tiek salīdzināti citi divi mēneši. Tāpēc jaunākais zināmais skaitlis palīdz novērtēt vajadzīgās pārmaiņas, bet neizšķir prognozi pirms laika.

Kā inflācija var sasniegt vismaz 3,0%

Viens ceļš līdz atbildei „jā” ir noturīgs cenu pieaugums vairākās lielās izdevumu grupās. Ja rudenī un ziemas sākumā sadārdzinās pārtika, mājokļa uzturēšana un pakalpojumi, kopējais cenu līmenis decembrī var būt pietiekami augsts pret iepriekšējā gada decembri. Tam nav vajadzīgs vienādi straujš kāpums katrā preču grupā.

Otrs ceļš saistīts ar salīdzinājuma bāzi. Pat mērenas pašreizējās cenu izmaiņas var dot augstāku gada rādītāju, ja attiecīgajā periodā pirms gada cenas bija salīdzinoši zemas. Tāpēc prognozi nevar vērtēt tikai pēc tā, cik maksā viena degvielas uzpilde vai pārtikas grozs šonedēļ.

Dažādu izdevumu ietekme mājsaimniecībās atšķiras. Ģimenei, kas daudz tērē apkurei, komunālo maksājumu pieaugums var būt īpaši jūtams. Citai lielāku spiedienu rada pārtika vai transports. Taču personīgā budžeta inflācija nav tas pats, kas Eurostat kopējais rādītājs, pēc kura izšķirs šo prognozi.

Kā rādītājs var palikt zem 3,0%

Atbilde „nē” būtu iespējama, ja cenu pieaugums līdz decembrim kļūtu lēnāks vai daļā izdevumu grupu cenas kristos. Lētāka enerģija vai degviela varētu mazināt kopējo rādītāju, ja vien citur cenu kāpums šo ietekmi nepārsniegtu. Rezultātu varētu ietekmēt arī augstāks cenu līmenis 2025. gada decembrī, ar kuru salīdzinās 2026. gada beigas.

Tas nenozīmētu, ka visas cenas būtu samazinājušās. Gada inflācija 2,9% apmērā joprojām raksturotu augstāku kopējo cenu līmeni nekā pirms gada, tikai tas nesasniegtu šīs prognozes 3,0% robežu. Tāpat inflācijas palēnināšanās nav sinonīms ikdienas pirkumu kļūšanai lētākiem.

Slieksnim tuvs rezultāts prasa precīzu formulējumu. Ja Eurostat publicē 3,0%, atbilde ir „jā”, jo noteikums paredz vismaz 3,0%. Ja publicē 2,9%, atbilde ir „nē”. Vērtējumu noteiks publicētais decembra gada rādītājs, nevis noapaļots apraksts par to, ka inflācija ir „ap trim procentiem”.

Kāpēc šis skaitlis ir svarīgs mājsaimniecībām

Gada inflācija palīdz saprast, cik plaši mainījies cenu līmenis, taču tā nav precīza katras ģimenes tēriņu prognoze. Cilvēks, kura lielākie izdevumi ir īre un apkure, cenu kāpumu var piedzīvot citādi nekā cilvēks ar lieliem transporta izdevumiem. Kopējais rādītājs dod salīdzināmu atskaites punktu šīm atšķirīgajām pieredzēm.

Praktiski noderīgi ir nošķirt trīs jautājumus: kā mainījusies kopējā gada inflācija, kuras izdevumu grupas ietekmē paša budžetu un vai ienākumi auguši līdzīgā tempā. Pat tad, ja decembra rādītājs paliks zem 3,0%, mājsaimniecībai ar lielu cenu kāpumu tās svarīgākajās izdevumu grupās slogs var nešķist mazāks.

Līdz decembra datu publicēšanai jēgpilnāk ir sekot nākamajiem Eurostat mēneša rādītājiem un salīdzināt tos ar 3,0% robežu. Galīgo atbildi dos tikai 2026. gada decembra Latvijas kopējā saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa Eurostat tabulā.

Avots: Eurostat