Kā veidojas degvielas cena Latvijā un kur ietaupīt

Degvielas cena degvielas uzpildes stacijā nav tikai naftas cena. To veido naftas produktu iepirkuma izmaksas, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, piegāde, stacijas uzturēšana un tirgotāja peļņas daļa. Tāpēc autovadītājam izdevīgākā izvēle nav vienmēr stacija ar zemāko cenu uz tablo — jāvērtē arī atlaide, maršruts un automašīnas faktiskais patēriņš.

Pieci galvenie degvielas cenas posmi

1. Naftas produktu iepirkuma cena

Benzīna un dīzeļdegvielas cena sākas starptautiskajā naftas produktu tirgū. To ietekmē jēlnaftas cena, pārstrādes izmaksas, pieprasījums, krājumi, valūtas kursi un tirgus situācija. Eiropas Komisija skaidro, ka naftas produktu tirgus ir starptautisks, tāpēc cenu izmaiņas pasaulē ar laiku var atspoguļoties arī Latvijā.

Tomēr degvielas cenas stacijās neizmainās automātiski tajā pašā dienā, kad mainās biržas rādītāji. Iepirkuma līgumi, krājumi un piegādes laiks ietekmē to, kad tirgus izmaiņas nonāk līdz patērētājam.

2. Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokli piemēro konkrētam degvielas daudzumam, un tā likmes regulē Latvijas normatīvie akti. Valsts ieņēmumu dienests skaidro akcīzes nodokļa piemērošanu un likmju regulējumu Latvijā.

Šī cenas daļa nav atkarīga no tā, vai naftas produktu iepirkuma cena attiecīgajā nedēļā ir augsta vai zema. Tāpēc nodokļa īpatsvars litrā kļūst pamanāmāks, kad tirgus cena samazinās, bet relatīvi mazāks — kad tā strauji pieaug.

3. Pievienotās vērtības nodoklis

PVN tiek aprēķināts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam un gala cenai. Tas nozīmē, ka nodokļa summa var mainīties līdz ar pārējo cenas daļu izmaiņām.

4. Loģistika un uzglabāšana

Degviela ir jānogādā terminālī, jāuzglabā un jātransportē līdz konkrētajai stacijai. Izmaksas ietekmē attālums, piegādes apjoms, infrastruktūra, drošības prasības un darbaspēks. Stacijām dažādos Latvijas reģionos šīs izmaksas var atšķirties.

5. Mazumtirdzniecības izmaksas

Stacijas cenā ietilpst arī darbinieku algas, zemes vai telpu noma, iekārtu apkope, elektrība, maksājumu apkalpošana un uzņēmuma peļņas daļa. Tāpēc divas stacijas vienā pilsētā var noteikt atšķirīgas cenas pat tad, ja degviela iegādāta līdzīgā tirgus periodā.

Kāpēc cenas starp stacijām atšķiras

Cenu atšķirības var rasties vairāku iemeslu dēļ:

• atšķirīgas piegādes un uzglabāšanas izmaksas;
• dažādas stacijas atrašanās vietas un nomas izmaksas;
• konkurence konkrētajā pilsētā vai uz ceļa posma;
• lojalitātes programmas un īslaicīgas akcijas;
• atšķirīgs degvielas zīmols, servisa piedāvājums vai darbības modelis.

Zemāka cena pati par sevi nepierāda, ka viena stacija vienmēr ir izdevīgāka vai ka citā degviela ir sliktākas kvalitātes. Salīdzinājumam jāizmanto vienāds degvielas veids un jāņem vērā, vai atlaide ir pieejama bez papildu pirkumiem vai īpašiem nosacījumiem.

Kā salīdzināt ne tikai cenu par litru

Praktiskākais salīdzinājums ir faktiskās izmaksas uz 100 kilometriem. Tās var aprēķināt šādi:

cena par litru × patēriņš litros uz 100 kilometriem.

Piemēram, automašīna ar zemāku cenu par litru ne vienmēr būs lētāka, ja tās patēriņš ir būtiski lielāks. Aprēķinā iekļaujiet arī braucienu līdz attālākai stacijai — daži papildu kilometri var noēst visu ietaupījumu.

Lai samazinātu ikmēneša tēriņus:

• salīdziniet cenas vairākās stacijās savā ikdienas maršrutā;
• izmantojiet lojalitātes atlaidi tikai tad, ja tā nemudina veikt nevajadzīgus pirkumus;
• pārbaudiet riepu spiedienu un regulāri veiciet automašīnas apkopi;
• izvairieties no straujas paātrināšanās un nevajadzīgas tukšgaitas;
• plānojiet degvielas uzpildi, nevis brauciet speciāli uz tālāko lētāko staciju.

Ko pārbaudīt pirms cenu salīdzināšanas

Konkrētas dienas cenas mainās, tāpēc tās jāskatās izvēlētās stacijas aktuālajā informācijā. Salīdzinot piedāvājumus, pārbaudiet datumu, degvielas veidu, cenu bez atlaides, gala cenu ar lojalitātes atlaidi un attālumu līdz stacijai.

Naftas tirgus dati palīdz saprast kopējo virzienu, bet tie nepasaka precīzu cenu katrā Latvijas stacijā. Savukārt VID informācija ir izmantojama, lai pārbaudītu akcīzes nodokļa piemērošanas un likmju regulējuma kontekstu.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests