ES MI akts 2026: kas mainās Latvijas darbavietās

Autors: TNDR redakcija | Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Kopš 2026. gada 2. augusta ir piemērojama lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad rūpīgāk jānovērtē darbā izmantotās MI sistēmas, savukārt lietotājiem noteiktās situācijās jāsaņem skaidra informācija par sarunu ar MI vai saskari ar sintētisku saturu. Tomēr katram risinājumam jāpārbauda konkrētais pārejas termiņš un riska kategorija.

Svarīgākais īsumā:

• Personāla atlases un darbinieku pārvaldības rīki var ietilpt augsta riska kategorijā.
• Tērzēšanas sistēmām parasti jāatklāj, ka cilvēks sazinās ar MI.
• Sintētiskiem attēliem, audio un video noteiktos gadījumos vajadzīgs atbilstošs marķējums.
• Atbildība ir sadalīta starp sistēmas nodrošinātāju un organizāciju, kas to ievieš.
• Precīzie pienākumi ir atkarīgi no sistēmas paredzētā nolūka un piemērošanas termiņa.

Regulas prasības stājas spēkā vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās prasības netika ieviestas vienā datumā. Aizliegtās MI prakses un pienākumi, kas saistīti ar darbinieku MI pratību, kļuva piemērojami agrāk, bet lielākā daļa pārējo noteikumu — 2026. gada 2. augustā.

Atsevišķām sistēmām, tostarp dažiem augsta riska risinājumiem, kuri ir saistīti ar ES regulētiem produktiem, paredzēts vēlāks termiņš. Īpaši pārejas nosacījumi var attiekties arī uz jau izmantotām sistēmām un vispārīga lietojuma MI modeļiem.

Tāpēc ar secinājumu, ka „akts jau pilnībā attiecas uz visu MI”, nepietiek. Organizācijai jāpārbauda konkrētais lietojums, sava loma piegādes ķēdē un regulas piemērošanas grafiks.

Riska līmeni nosaka MI izmantošanas mērķis

Mākslīgā intelekta akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Dažas prakses ir aizliegtas, augsta riska sistēmām piemēro plašākas kontroles prasības, bet noteiktiem zemāka riska risinājumiem galvenais pienākums ir caurskatāmība.

Darba vidē par augsta riska sistēmām var tikt uzskatīti rīki, kas vērtē kandidātus, filtrē darba pieteikumus, pieņem lēmumus par paaugstināšanu vai atlaišanu, sadala uzdevumus vai uzrauga darbinieku sniegumu. Vienkāršs teksta redaktora palīgs vai nevēlamā pasta filtrs parasti rada mazāku risku, taču izšķirošs ir faktiskais lietošanas veids.

Aizliegtās prakses veido šaurāku kategoriju un ietver noteiktus manipulatīvus, ekspluatējošus vai sociālās vērtēšanas lietojumus. Organizācijām nevajadzētu paļauties tikai uz produkta reklāmas aprakstu — jāvērtē, ko sistēma dara konkrētajā procesā.

Darba devējiem vajadzīga sistēmu inventarizācija un cilvēka uzraudzība

Pirmais praktiskais uzdevums ir apkopot visas izmantotās MI sistēmas, tostarp rīkus, kurus nodaļas vai darbinieki iegādājušies patstāvīgi. Sarakstā jānorāda sistēmas mērķis, piegādātājs, izmantotie dati, ietekmētās personas un tas, vai rezultāts ietekmē būtisku lēmumu.

Ja darba devējs ievieš augsta riska sistēmu, tam atbilstoši savai lomai var būt pienākums:

• izmantot sistēmu saskaņā ar nodrošinātāja instrukcijām;
• norīkot kompetentus cilvēkus rezultātu uzraudzībai;
• glabāt sistēmas žurnālus, ja tie ir organizācijas kontrolē;
• uzraudzīt darbību un reaģēt uz incidentiem;
• pārliecināties, ka organizācijas ievadītie dati ir atbilstoši;
• pirms noteiktu darba vietas sistēmu ieviešanas informēt darbiniekus un viņu pārstāvjus.

Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt tikai formāla atzīme procedūrā. Atbildīgajai personai jāspēj saprast sistēmas ierobežojumus, pamanīt neparastu rezultātu un apturēt vai neņemt vērā automatizēto ieteikumu.

Sistēmas nodrošinātājs savukārt parasti atbild par produkta atbilstības pārvaldību, tehnisko dokumentāciju, riska kontroli un lietošanas instrukcijām. Ja Latvijas uzņēmums būtiski pārveido ārēju risinājumu vai tirgo to ar savu nosaukumu, tā juridiskā loma var mainīties.

MI akts neaizstāj Vispārīgo datu aizsardzības regulu, darba tiesības vai diskriminācijas aizliegumu. Vienam risinājumam vienlaikus var piemērot vairākus tiesību aktus.

Lietotājiem jāredz, kad pakalpojumā darbojas MI

Cilvēkam, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, parasti jābūt informētam, ka otrā pusē darbojas MI, ja vien tas jau nav acīmredzams. Informācijai jābūt sniegtai savlaicīgi, skaidri un pieejami, nevis paslēptai garos lietošanas noteikumos.

Arī dziļviltojumiem un citam mākslīgi radītam vai pārveidotam audio, video, attēlu un teksta saturam noteiktos gadījumos jābūt identificējamam. Prasību apjoms atšķiras atkarībā no satura veida, publicēšanas nolūka, redakcionālās kontroles un piemērojamajiem izņēmumiem.

Ja augsta riska sistēmas lēmums rada juridiskas vai līdzīgi būtiskas sekas, skartajai personai atsevišķos gadījumos var būt tiesības saņemt skaidru un jēgpilnu skaidrojumu par sistēmas lomu lēmuma pieņemšanā. Konkrētā situācija tomēr jāvērtē pēc regulas un citu piemērojamo tiesību aktu prasībām.

Oficiālie avoti un nākamā pārbaude

Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo riska kategorijas un pakāpenisko piemērošanas grafiku. Saistošais pamats ir Regula (ES) 2024/1689 EUR-Lex vietnē.

Pirms jauna MI rīka iegādes vai automatizēta lēmuma procesa sākšanas organizācijai jāpārbauda aktuālais regulas grafiks, sistēmas klasifikācija un līgumā noteiktais atbildības sadalījums. Tieši paredzētais lietojums, nevis tikai produkta nosaukums, nosaka būtiskākos pienākumus.

Avots: Eiropas Komisija