D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu var nepietikt

Latvijas platuma grādos no oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais B starojums parasti nav pietiekams stabilai D vitamīna veidošanai ādā. Ar pārtiku uzņemtais daudzums ne vienmēr spēj šo sezonālo iztrūkumu kompensēt, taču nogurums vai bieža slimošana paši par sevi nepierāda D vitamīna deficītu.

Pirms jebkura D vitamīna vai cita uztura bagātinātāja lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes. Ārsts rezultātu izvērtē kopā ar simptomiem, veselības stāvokli, lietotajām zālēm un citiem riska faktoriem.

Svarīgākais pirms tumšās sezonas

• D vitamīns piedalās normālā imūnsistēmas, muskuļu un kaulu darbībā.
• No oktobra līdz aprīlim saules ietekme Latvijā ir ierobežota.
• Dabiski bagātu pārtikas avotu ir salīdzinoši maz.
• Nogurumam var būt daudzi citi iemesli, tostarp miega trūkums vai mazasinība.
• Devu un lietošanas ilgumu nosaka individuāli pēc ārsta konsultācijas un analīzēm.

D vitamīns palīdz imunitātei, bet nav ātrs enerģijas avots

D vitamīns organismā darbojas līdzīgi hormonam un ietekmē vairākus bioloģiskos procesus. Tas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību, kalcija un fosfora vielmaiņu, muskuļu funkciju, kā arī kaulu un zobu veselību.

Tomēr D vitamīns nav stimulants un nerada enerģiju tādā pašā nozīmē kā uzturvielas, no kurām organisms iegūst kalorijas. Izteikts trūkums dažiem cilvēkiem var būt saistīts ar nogurumu vai muskuļu vājumu, bet šie simptomi nav specifiski.

Pastāvīgu nespēku var izraisīt arī dzelzs, B12 vitamīna vai folātu trūkums, vairogdziedzera darbības traucējumi, miega problēmas, infekcijas, hroniskas slimības vai psiholoģiska pārslodze. Tādēļ pašdiagnostika pēc simptomiem var aizkavēt īstā cēloņa atklāšanu.

Kāpēc Latvijas ziemā saule bieži nav pietiekama

D vitamīns veidojas ādā ultravioletā B starojuma ietekmē. Rezultātu ietekmē gadalaiks, diennakts laiks, mākoņainība, apģērbs, atrašanās telpās, ādas īpatnības un citi individuāli faktori.

Latvijā zemais saules augstums tumšajā gadalaikā būtiski ierobežo ultravioletā B starojuma pieejamību. Tāpēc ar ikdienas pastaigu vien ne vienmēr iespējams nodrošināt pietiekamu D vitamīna veidošanos, lai gan uzturēšanās ārā joprojām ir vērtīga fiziskajai un psihiskajai veselībai.

Nav ieteicams mēģināt novērst iespējamu trūkumu ar pārmērīgu sauļošanos vai solāriju. Ultravioletais starojums bojā ādu, savukārt solārijs nav droša D vitamīna iegūšanas metode.

Ar pārtiku uzņemtais daudzums var būt par mazu

D vitamīns dabiskā veidā sastopams ierobežotā produktu klāstā. Nozīmīgākie avoti ir treknas zivis, piemēram, lasis, siļķe, skumbrija un sardīnes. Mazāks daudzums var būt olu dzeltenumā, aknās un atsevišķās sēnēs.

Uzturā var izmantot arī ar D vitamīnu bagātinātus produktus, ja tie ir pieejami. Uz iepakojuma jāpārbauda uzturvērtības norādes, jo pievienotais daudzums dažādiem produktiem var ievērojami atšķirties.

Ar sabalansētu ēdienkarti var uzlabot kopējo uzturvielu uzņemšanu, taču ne visi regulāri ēd zivis vai bagātinātus produktus. Arī veģetārs vai vegānisks uzturs, pārtikas alerģijas, ēšanas ierobežojumi un uzsūkšanās traucējumi var samazināt pieejamo D vitamīna avotu skaitu.

Uzturs tādēļ ir svarīga, bet ne vienmēr pietiekama risinājuma daļa. Tas nenozīmē, ka uztura bagātinātājs vajadzīgs ikvienam vai ka visiem piemērota viena deva.

Asinsanalīzes palīdz izvairīties no minējumiem

D vitamīna nodrošinājuma izvērtēšanai parasti nosaka 25-hidroksivitamīna D jeb 25(OH)D līmeni asinīs. Rezultāts nav jāvērtē izolēti: nozīme var būt laboratorijas atsauces intervālam, cilvēka vecumam, veselības stāvoklim un ārsta noteiktajam ārstēšanas mērķim.

Pirms vizītes ārstam noderīgi pastāstīt par visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem. Jāpiemin arī nieru, aknu, zarnu, epitēlijķermenīšu vai citas hroniskas slimības, kā arī grūtniecība un zīdīšana.

Paaugstināta trūkuma iespējamība var būt cilvēkiem, kuri reti uzturas ārā, valkā ķermeni plaši nosedzošu apģērbu, dzīvo aprūpes iestādēs, ir lielākā vecumā vai saskaras ar uzturvielu uzsūkšanās traucējumiem. Riska faktors vēl nav diagnoze, tādēļ arī šajās situācijās vajadzīgs profesionāls izvērtējums.

Kāpēc lielas devas bez uzraudzības nav drošs biohakings

D vitamīns ir taukos šķīstošs, tādēļ pārmērīgas devas var uzkrāties organismā. Nekontrolēta ilgstoša lietošana var izraisīt pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, sliktu dūšu, vājumu, pastiprinātas slāpes, biežu urinēšanu, nierakmeņus vai nieru darbības traucējumus.

Risks var pieaugt, ja vienlaikus lieto vairākus produktus, kuros ir D vitamīns, piemēram, atsevišķu preparātu kopā ar multivitamīniem. Iespējama arī mijiedarbība ar medikamentiem. Produkta marķējums neaizstāj ārsta individuāli noteiktu plānu.

Ja bagātinātāju jau lietojat, ārstam jānosauc precīzs produkts, deva, lietošanas biežums un ilgums. Ja parādās neparasti simptomi vai nejauši uzņemta pārmērīga deva, jāsazinās ar medicīnas speciālistu.

Drošs plāns pirms oktobra

1. Izvērtējiet ikdienas uzturu, uzturēšanos ārā, hroniskās slimības un jau lietotos preparātus.
2. Pārrunājiet ar ģimenes ārstu, vai nepieciešama 25(OH)D analīze un citi noguruma cēloņu izmeklējumi.
3. Veiciet ārsta ieteiktās asinsanalīzes un neizvēlieties devu tikai pēc pašsajūtas vai sociālo tīklu padomiem.
4. Ja ārsts iesaka preparātu, precizējiet devu, lietošanas ilgumu, atkārtotas kontroles laiku un iespējamo mijiedarbību.
5. Turpiniet sabalansētu uzturu, regulāras kustības ārā un atbilstošu miega režīmu.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra jeb SPKC materiāli par veselīgu uzturu un D vitamīnu ir izmantojami kā vietējā sabiedrības veselības informācija. Aktuālās SPKC rekomendācijas jāpārbauda centra oficiālajā vietnē, bet individuālus analīžu rezultātus un lietošanas shēmu jāapspriež ar ārstu.

Drošas rīcības mērķis nav sasniegt pēc iespējas augstāku analīzes skaitli. Mērķis ir konstatēt iespējamu trūkumu, saprast tā iemeslu un ārsta uzraudzībā izvēlēties konkrētajam cilvēkam piemērotu rīcību.

Avots: Editorial research