8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Atverot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu, vienā ekrānā iespējams sastapt dažādos laikos izdotas grāmatas, laikrakstus un citus kultūras mantojuma materiālus. Tie atgādina, ka prasme lasīt nekad nav bijusi tikai burtu pazīšana. Tā nosaka, vai cilvēks spēj saprast apkārtējās sabiedrības noteikumus un pieņemt informētus lēmumus.

8. septembrī UNESCO ik gadu atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Organizācija rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un sabiedrības attīstību. Mūsdienās šis jēdziens aptver arī spēju saprast līgumus, veselības norādes un valsts paziņojumus, kā arī izvērtēt digitālo avotu uzticamību.

Lasīšana pavēra piekļuvi sabiedrības kopīgajai telpai

Rakstīts teksts gadsimtiem palīdzējis saglabāt likumus, reliģiskus priekšstatus, saimniecisku informāciju un zināšanas. Tomēr teksta klātbūtne pati par sevi vēl nenozīmēja, ka tas bija pieejams un saprotams ikvienam. Nozīme bija gan izglītībai, gan valodai, gan grāmatu un preses pieejamībai.

Lasīšanas izplatīšanās paplašināja cilvēka iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Rakstisks paziņojums, darba noteikumi vai līgums kļūst praktiski noderīgs tikai tad, ja lasītājs izprot ne vien vārdus, bet arī to sekas.

Tādēļ vēsturisko rakstpratību nevajadzētu reducēt uz vienkāršu dalījumu starp tiem, kuri prata vai neprata lasīt. Dažādi cilvēki varēja atšķirīgi pārvaldīt lasīšanu, rakstīšanu un teksta izpratni. Arī izmantotā valoda un dokumenta sarežģītība ietekmēja iespēju rīkoties patstāvīgi.

Grāmata un laikraksts kā ikdienas orientieri

Grāmatas deva iespēju zināšanas pārmantot ārpus mutvārdu tradīcijas, bet periodiskā prese palīdzēja sekot notikumiem un publiskām debatēm. Vienlaikus drukāts teksts nekad nav bijis automātiski patiess. Lasītājam bija jāvērtē, kas tekstu publicējis, kādam nolūkam tas tapis un kāda informācija tajā nav ietverta.

Šī vēsturiskā pieredze ir pazīstama arī digitālajā laikmetā. Mainījies informācijas nesējs un izplatīšanas ātrums, taču nepieciešamība izprast autora nolūku, kontekstu un pierādījumus nav pazudusi.

Kāpēc UNESCO rakstpratībai veltījusi 8. septembri

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, uzsverot rakstpratību kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Šāds skatījums pārsniedz skolas uzdevumu iemācīt izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu.

Rakstpratība ietekmē cilvēka iespējas mācīties, strādāt, saņemt pakalpojumus un piedalīties demokrātiskos procesos. Ja svarīgs teksts ir pārāk sarežģīts vai lasītājam trūkst prasmju to izvērtēt, formāla informācijas pieejamība vēl negarantē reālu līdzdalību.

Starptautiskā diena tādēļ mudina domāt arī par institūciju atbildību. Saprotama valoda publiskajos paziņojumos, pārskatāmi līgumu nosacījumi un skaidras veselības instrukcijas palīdz cilvēkiem izmantot savas tiesības. Rakstpratība nav tikai indivīda pienākums; nozīme ir arī tam, cik saprotami sabiedrība veido savus tekstus.

Mūsdienu rakstpratība sākas tur, kur beidzas burtu atpazīšana

Ikdienā cilvēks var tekoši lasīt, bet kļūdīties, interpretējot sarežģītu līgumu vai maldinoši noformētu publikāciju. Tādēļ mūsdienu rakstpratība ietver teksta jēgas, nolūka un iespējamās ietekmes izpratni.

Tā kļūst īpaši svarīga četrās situācijās:

• līgumā jāatrod izmaksas, termiņi, izņēmumi un atteikuma nosacījumi;
• valsts paziņojumā jānošķir pienākums no ieteikuma un jāievēro norādītais datums;
• veselības informācijā jāsaprot, uz ko norāde attiecas un kas ir tās publicētājs;
• digitālā ierakstā jāpārbauda avots, datums, pierādījumi un sākotnējais konteksts.

Šīs darbības ir ikdienas drošības mehānisms. Nepareizi saprasts līguma punkts var radīt izdevumus, novecojusi veselības ziņa — nepamatotu rīcību, bet manipulēts attēls vai virsraksts — sagrozītu priekšstatu par notikumu.

Medijpratība papildina lasīšanas prasmi

Medijpratība palīdz saprast, kā informācija tiek atlasīta, veidota un izplatīta. Digitālajā vidē īpaša uzmanība jāpievērš publikācijas izcelsmei. Profesionāli noformēta lapa, pārliecinošs tonis vai plaša dalīšanās vēl nav pierādījums apgalvojuma patiesumam.

Drošs lasītājs vispirms noskaidro, kas informāciju publicējis. Pēc tam pārbauda datumu, meklē sākotnējo dokumentu un salīdzina apgalvojumu ar citiem uzticamiem avotiem. Ja ieraksts izraisa tūlītējas bailes vai dusmas, īsa pauze pirms tā izplatīšanas var pasargāt no manipulācijas.

Arī mākslīgi radīts vai pārveidots saturs palielina prasības lasītājam. Vairs nepietiek novērtēt tikai teikuma gramatiku vai attēla ticamību. Jāpārbauda, vai iespējams atrast notikuma sākotnējo avotu un vai publikācijas apgalvojumi sakrīt ar pārbaudāmiem faktiem.

Latvijas digitālais mantojums rāda, kā mainījusies lasīšana

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj pētīt, kā dažādos laikos tika veidota publiskā valoda, skaidroti notikumi un uzrunāti lasītāji.

Arhīva materiālus var izmantot, lai salīdzinātu virsrakstus, vārdu izvēli un informācijas izkārtojumu dažādos periodos. Būtiski ievērot publikācijas datumu, izdevēju un vēsturisko situāciju. Sens laikraksta teksts liecina par sava laika informācijas vidi, nevis automātiski sniedz pilnīgu vai neitrālu notikuma aprakstu.

Digitālais arhīvs tādējādi trenē divas prasmes vienlaikus. Vispirms jāizlasa pats dokuments, bet pēc tam jāizprot tā tapšanas apstākļi. Meklēšanas rezultāts, viena lappuse vai izrauts citāts iegūst nozīmi tikai kopā ar izdevumu, datumu un plašāku saturu.

Lasot vēsturisku materiālu, noder četri jautājumi:

• kad un kādā izdevumā teksts publicēts;
• kas to rakstījis vai izdevis;
• kam tas bija paredzēts;
• ko iespējams pārbaudīt citos tā paša laika avotos.

Šāda pieeja savieno vēstures pētniecību ar mūsdienu digitālo drošību. Prasme nepazaudēt kontekstu, pamanīt izdevēju un salīdzināt avotus ir vajadzīga gan senas avīzes lasītājam, gan cilvēkam, kurš šodien izvērtē sociālajos tīklos izplatītu apgalvojumu.

Rakstpratība ikdienā nozīmē spēju rīkoties

Rakstpratības praktisko līmeni var pārbaudīt nevis ar jautājumu “vai es to izlasīju?”, bet gan “vai es sapratu, kas man jādara un kāpēc?”. Pirms piekrist līgumam, sekot veselības padomam vai pārpublicēt ziņu, jāspēj saviem vārdiem izskaidrot teksta galveno domu.

Ja formulējums nav skaidrs, droša rīcība ir meklēt pilno dokumentu, salīdzināt vairākus avotus vai lūgt skaidrojumu atbildīgajai institūcijai. Sarežģītās situācijās pārjautāšana nav neprasmes pazīme — tā ir atbildīgas lasīšanas sastāvdaļa.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina, ka teksts var dot piekļuvi zināšanām un tiesībām tikai tad, ja cilvēks spēj to saprast, izvērtēt un izmantot. Rakstpratība šodien ir arī drošības prasme: tā palīdz ne tikai lasīt pasauli, bet arī pieņemt pārdomātus lēmumus tajā.

Avots: UNESCO