2. septembris vēsturē: Japāna kapitulē, Latvija paliek okupēta

Autors: TNDR redakcija
Publicēts: 2026. gada 2. septembrī

1. gada 2. septembrī uz ASV karakuģa USS Missouri klāja Tokijas līcī tika parakstīts Japānas kapitulācijas akts. Ar šo ceremoniju formāli noslēdzās Otrais pasaules karš, taču Latvijai kara beigas neatnesa brīvību: nacistiskās Vācijas okupāciju bija nomainījusi atkārtota Padomju Savienības okupācija.

Šī atšķirība ir būtiska arī šodien. 8. maijs apzīmē kara beigas Eiropā, bet 2. septembris — kara formālo noslēgumu pēc Japānas kapitulācijas. Savukārt Latvijas vēsturē 1945. gadu nevar raksturot kā valstiskās neatkarības atjaunošanas vai pilnīgas atbrīvošanas brīdi.

Kapitulācijas akts uz USS Missouri klāja

1. gada 2. septembra rītā Japānas un sabiedroto pārstāvji tikās uz USS Missouri klāja Tokijas līcī. Japānas delegācija parakstīja kapitulācijas dokumentu, bet sabiedroto pārstāvji apliecināja tā pieņemšanu.

ASV Nacionālā arhīva publicētais Japānas kapitulācijas akts dokumentē gan parakstīšanas datumu un vietu, gan kapitulācijas nosacījumu juridisko ietvaru. Japāna pieņēma sabiedroto prasības un apņēmās nodrošināt savu bruņoto spēku padošanos.

Dokumenta nozīme bija plašāka par vienu militāru ceremoniju. Tas nostiprināja Japānas iepriekš paziņoto lēmumu izbeigt pretošanos un deva sabiedrotajiem formālu pamatu sākt pēckara pārvaldi. Tādēļ 2. septembri bieži izmanto kā precīzāko datumu Otrā pasaules kara juridiski un militāri noformētajām beigām.

Tomēr kara beigas nebija viens vienīgs mirklis. Dažādās pasaules daļās tās pienāca atšķirīgos datumos, un arī sabiedrības ziņu par Japānas padošanos saņēma vēl pirms dokumenta parakstīšanas.

Četri datumi, kas palīdz saprast kara noslēgumu

Īsa datumu līnija ļauj nošķirt militāro darbību izbeigšanos Eiropā, Japānas lēmumu padoties un kapitulācijas formālo nostiprināšanu:

• 1945. gada 8. maijs — stājās spēkā nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācija; Eiropā beidzās organizētā karadarbība.
• 1945. gada 9. maijs — Padomju Savienībā Vācijas kapitulācijas stāšanos spēkā atzīmēja pēc Maskavas laika un izmantoja savā uzvaras vēstījumā.
• 1945. gada 15. augusts — Japānas iedzīvotājiem tika paziņots par kapitulācijas nosacījumu pieņemšanu.
• 1945. gada 2. septembris — uz USS Missouri parakstītais akts formāli noslēdza Japānas kapitulāciju un Otro pasaules karu.

Tādēļ apgalvojumi, ka karš beidzās 8. maijā vai 2. septembrī, nav obligāti pretrunīgi. Tie attiecas uz atšķirīgu ģeogrāfisko un juridisko kontekstu. 8. maijs ir Eiropas kara beigu datums, savukārt 2. septembris aptver pasaules kara noslēgumu pēc pēdējās lielās karojošās valsts kapitulācijas.

Latvijā beidzās karadarbība, nevis okupācija

Latvijas pieredzi nevar pilnībā ietvert sabiedroto uzvaras stāstā. Padomju Savienība okupēja Latviju 1940. gada 17. jūnijā, pēc tam sekoja prettiesiska aneksija. 1941. gadā Padomju okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija, kuras laikā Latvijā tika īstenots arī holokausts un citas nacistu represijas.

1. gadā Padomju karaspēks atkārtoti ieņēma lielāko Latvijas teritorijas daļu. Kurzemē karadarbība turpinājās līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā, taču vācu spēku padošanās neatjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Nacistiskās okupācijas beigas nozīmēja atkārtotas Padomju okupācijas nostiprināšanos.

Tādēļ jēdziens “atbrīvošana”, ja ar to domāta Latvijas valstiskā brīvība, 1944. un 1945. gada notikumu raksturošanai ir maldinošs. Viena okupācijas režīma sakāve nenozīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji atguva iespēju brīvi veidot savu valsti, ievēlēt varu vai noteikt ārpolitiku.

Valsts turpināja pastāvēt de iure

Latvijas Republikas iekļaušanu Padomju Savienībā vairākas Rietumvalstis neatzina par likumīgu. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs turpināja darbu, uzturot valsts tiesiskās nepārtrauktības ideju.

Tomēr starptautiskā neatzīšanas politika nemainīja faktisko situāciju Latvijā. Pēc kara turpinājās padomju vara, politiskās represijas, iedzīvotāju deportācijas, īpašumu atsavināšana, kolektivizācija un sabiedrības sovjetizācija. Vienlaikus Latvijā notika Maskavas vadīta migrācija un rusifikācijas politika.

Latvijas Okupācijas muzeja dokumentētais vēsturiskais konteksts palīdz nošķirt trīs posmus: pirmo Padomju okupāciju, nacistiskās Vācijas okupāciju un atkārtoto Padomju okupāciju. Šāda hronoloģija novērš priekšstatu, ka Latvijas vēsturē 1945. gads būtu vienkārša pāreja no kara uz brīvību.

Neatkarības atjaunošana notika tikai pēc vairākām desmitgadēm

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana kļuva iespējama Atmodas laikā. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un noteica pārejas periodu.

Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Maskavā Latvijas Augstākā padome 1991. gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tam sekoja plaša starptautiskā atzīšana un Latvijas atgriešanās starptautiskajās organizācijās.

No 1945. gada septembra līdz faktiskajai neatkarības atjaunošanai Latvijai tādējādi bija jāgaida gandrīz 46 gadi. Šis laika posms paskaidro, kāpēc pasaules kara beigu piemiņa Latvijā atšķiras no to valstu pieredzes, kuras 1945. gadā patiešām atguva brīvu politisko iekārtu.

Precīzi termini veido godīgu piemiņas kultūru

Vārdi “uzvara”, “atbrīvošana”, “kapitulācija” un “okupācija” nav savstarpēji aizstājami. Kapitulācija raksturo karojošās valsts vai tās bruņoto spēku padošanos. Kara beigas norāda uz karadarbības noslēgumu. Atbrīvošana savukārt pieņem, ka cilvēki un valsts iegūst brīvību no svešas varas.

Latvijas gadījumā 1945. gadā piepildījās pirmie divi nosacījumi: Vācija kapitulēja, un karadarbība beidzās. Trešais nosacījums nepiepildījās, jo Latvija palika citas valsts okupācijā.

Tāpēc 2. septembris vienlaikus atgādina par globāla kara formālajām beigām un par robežām, kuras jāievēro, šo notikumu skaidrojot Latvijas sabiedrībai. Pieminot kara upurus un nacisma sakāvi, nav jāklusē par Padomju okupācijas turpināšanos. Tie ir savstarpēji papildinoši, nevis izslēdzoši vēstures fakti.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs