15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī — datums izriet no Latvijas Republikas Satversmes 11. panta, kas nosaka Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Galvenais prognozes jautājums ir, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60,00%. Robeža ir nozīmīga, jo pēdējās četrās Saeimas vēlēšanās tā nav sasniegta, taču iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais rādītājs.

Autors: TNDR redakcija

Īsi par 60% aktivitātes prognozi

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie galīgie rezultāti.

Šī robeža nav juridisks nosacījums vēlēšanu spēkā esamībai vai valdības izveidei. Tā ir skaidra mēraukla, ar kuru var novērtēt, vai 2026. gadā vēlētāju mobilizācija būs plašāka nekā vairākās iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.

Kāpēc 15. Saeimas vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobra sestdiena.

Tas ir konstitucionāli noteikts vēlēšanu laiks, nevis atsevišķi izraudzīts politisks datums. Vēlētāji tajā dienā lems par 100 deputātu vietu sadalījumu 15. Saeimā, bet pēc rezultātu apstiprināšanas sāksies sarunas par nākamās valdības izveidi.

Centrālā vēlēšanu komisija organizē vēlēšanu norisi savas kompetences robežās, informē par balsošanas kārtību un publicē rezultātus. Tieši CVK dati ļaus noteikt gan partiju iegūto balsu un mandātu sadalījumu, gan kopējo vēlētāju aktivitāti.

Iepriekšējo vēlēšanu dati rāda, cik augsta ir 60% robeža

CVK publicētie vēsturiskie rādītāji parāda, ka vēlētāju līdzdalība dažādos vēlēšanu ciklos ir ievērojami mainījusies. Pēdējās četrās Saeimas vēlēšanās aktivitāte palika zem 60%, lai gan 2022. gadā tai pietrūka mazāk par vienu procentpunktu.

Tabula sniedz salīdzinājumu, nevis automātisku 2026. gada prognozi. Kopš 2010. gada vienīgi 10. Saeimas vēlēšanās aktivitāte pārsniedza tirgus noteikto robežu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanu 59,43% rezultāts apliecina, ka izšķiroša var būt pat salīdzinoši neliela papildu mobilizācija.

Ja 2026. gadā balsotu tikpat liela vēlētāju daļa kā 2022. gadā, iznākums būtu NĒ. Lai rezultāts kļūtu par JĀ, līdzdalībai būtu jāpieaug vismaz par 0,58 procentpunktiem, pieņemot salīdzinājumu ar 59,43% vēsturisko rādītāju.

Kas var pacelt aktivitāti virs 60%

Vēlētāju aktivitāti parasti neveido viens notikums. To ietekmē konkurences intensitāte, vēlētāju uzticēšanās, priekšvēlēšanu kampaņu spēja sasniegt neizlēmušos un tas, cik nozīmīga sabiedrībai šķiet konkrētā politiskā izvēle.

JĀ scenārijs

Aktivitāte var pārsniegt 60%, ja priekšvēlēšanu konkurence ir cieša un vairākas partijas spēj mobilizēt cilvēkus, kuri iepriekš nav balsojuši. Papildu stimuls var būt sabiedrībā plaši apspriests jautājums, skaidri atšķirīgi politiskie piedāvājumi vai sajūta, ka neliels balsu skaits var mainīt mandātu sadalījumu.

Rezultātu var ietekmēt arī praktiska pieejamība. Skaidra CVK informācija, sasniedzami iecirkņi, iespējas balsot ārvalstīs un savlaicīga informācija par dokumentiem samazina šķēršļus cilvēkiem, kuri jau vēlas piedalīties.

• augsta konkurence starp politiskajiem spēkiem;
• sekmīga jauno un iepriekš neaktīvo vēlētāju uzrunāšana;
• liela interese par valdības maiņu vai turpmāko politisko kursu;
• ērti pieejama un saprotami izskaidrota balsošanas kārtība;
• labvēlīgi apstākļi vēlēšanu dienā.

NĒ scenārijs

Aktivitāte var palikt 60,00% līmenī vai zem tā, ja daļa sabiedrības neredz būtiskas atšķirības starp piedāvājumiem, neuzticas politiskajam procesam vai jau laikus neizlemj, kā un kur balsot. Līdzdalību var mazināt arī izbraukšana no deklarētās dzīvesvietas, praktiski šķēršļi un vāja neizlēmušo vēlētāju mobilizācija.

NĒ scenārijam nav nepieciešams straujš intereses kritums. Ņemot vērā 2022. gada 59,43% rādītāju, pietiktu ar rezultātu, kas ir līdzīgs iepriekšējām vēlēšanām. Arī precīzi 60,00% šīs prognozes noteikumos nozīmētu NĒ.

Kā varēs balsot Latvijā un ārvalstīs

Latvijā galvenā balsošana notiks vēlēšanu iecirkņos 3. oktobrī. CVK pirms vēlēšanām publicēs iecirkņu sarakstu, darba laikus, prasības balsošanas dokumentiem un informāciju par citām likumā paredzētajām iespējām.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās atsevišķos iecirkņos bija pieejama balsu nodošana glabāšanā pirms vēlēšanu dienas. Vēlētāji ar noteiktiem veselības vai pārvietošanās ierobežojumiem varēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Konkrētā 2026. gada kārtība, termiņi un pieteikšanās nosacījumi jāpārbauda CVK informācijā tuvāk vēlēšanām.

Latvijas pilsoņiem ārvalstīs balsošanas iespējas var ietvert iecirkņus Latvijas diplomātiskajās un citās apstiprinātās vietās, kā arī likumā paredzētu balsošanu pa pastu. Ārvalstīs dzīvojošajiem īpaši svarīgi laikus pārbaudīt reģistrācijas termiņus, tuvākā iecirkņa atrašanās vietu un pasta balsošanas nosacījumus.

Praktiski vēlētājam pirms 3. oktobra jāpārbauda:

• vai personu apliecinošais dokuments vēlēšanu dienā būs derīgs;
• kur atrodas ērtākais iecirknis un kad tas būs atvērts;
• vai nepieciešams iepriekšējs pieteikums izvēlētajam balsošanas veidam;
• kādi termiņi attiecas uz balsošanu ārvalstīs vai pa pastu;
• vai CVK nav publicējusi izmaiņas iecirkņu darbā.

Ko vairāk nekā 60% aktivitāte nozīmētu valdības mandātam

Augstāka aktivitāte politiskā nozīmē ļautu apgalvot, ka nākamā parlamenta izvēlē piedalījusies plašāka balsstiesīgo sabiedrības daļa. Tas var stiprināt jaunās Saeimas un pēc tam izveidotās valdības demokrātiskās pārstāvniecības uztveri.

Tomēr 60% pārsniegšana valdībai nepiešķirtu papildu juridiskas pilnvaras. Valdības izveidi noteiks partiju mandātu sadalījums, koalīcijas sarunas un Satversmē paredzētā procedūra. Arī augsta aktivitāte pati par sevi negarantē stabilu vairākumu vai ilgstošu valdības darbu.

Tāpat zemāks rādītājs nepadarītu vēlēšanu rezultātu automātiski mazāk likumīgu. Šajā prognozē 60% ir salīdzināma statistiska robeža, nevis juridisks leģitimitātes slieksnis.

Galīgais CVK rādītājs izšķirs prognozi

Prognozes iznākums būs JĀ tikai tad, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Rezultāts 60,00% vai jebkurš zemāks rādītājs nozīmēs NĒ.

Vēlēšanu naktī publicētie operatīvie dati var mainīties, kamēr tiek saņemti un pārbaudīti visu iecirkņu, tostarp ārvalstu iecirkņu, rezultāti. Tāpēc sākotnējs rādījums virs vai zem robežas vēl nebūs galīgā atbilde.

Ja CVK sākotnējais un vēlāk publicētais galīgais aktivitātes rādītājs atšķirsies, noteicošs būs jaunākais galīgais rezultāts. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts pēc iecirkņu slēgšanas būs CVK paziņojums par pilnībā apkopotiem un apstiprinātiem 15. Saeimas vēlēšanu datiem.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija